Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Priekpilna fitnesa pieredze, kas satuvina cilvēkus un suņus – tā īsi varētu raksturot kucēnu jogu, kas Amerikā savu popularitāti ieguva pirms 20 gadiem, bet Latvijā tikai nesen kļuvusi par pieejamu sporta nodarbību, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Tuvojas Ziemassvētki. Naktis kļuvušas uzkrītoši garas. Šī iemesla dēļ tumšo diennakts periodu mīlošo dzīvnieku vairākumam tagad pilnīgi pietiek laika savu vajadzību apmierināšanai. Ja vien nav pārāk daudz sniega, viņiem tagad parasti gana tikai ar krēslas un nakts stundām vien, tāpēc gaišā dienā šos kustoņus ieraudzīt izdodas samērā reti.
Daudziem kucēnu saimniekiem pirmais šoks un pārsteigums ir laiks, kad mīlulis sāk grauzt apavus, mēbeles un citus priekšmetus, kuri nav paredzēti suņa asajiem zobiem. Kā iemācīt kucēnu grauzt tikai savas mantas, bet neaiztikt tās, kuras aiztikt nedrīkst?
Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP) ir atkārtoti sertificēts Eiropas ilgtspējīgas tūrisma hartas saņemšanai, tādējādi turpinot saglabāt savu vietu starp Eiropas ilgtspējīga tūrisma galamērķiem, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Atjaunotā tā dēvētā "Sarkanā grāmata" liecina, ka pasaulē izzušana draud 44 tūkstošiem dzīvnieku sugu, bet vienlaikus atsevišķu populāciju stāvokli izdevies arī uzlabot. Jaunais saraksts apzināti publiskots laikā, kad Dubaijā notiek ANO klimata konference "COP28".
Sākusies cīņa pret žurku baru, ko pagājušajā nedēļā Rīgas Centrālās stacijas laukumā bija nofilmējuši iedzīvotāji. Veselības inspekcija Latvijas Radio norādīja, ka tirdzniecības centra "Origo" apsaimniekotāji ir notīrījuši sniegu, kur žurkas bija izveidojušas alas, un sakārtojuši atkritumu grozus. Turpmāk atkritumu urnas varēs arī aizvērt, tomēr, lai apkarotu grauzējus, ar to nepietiek.
Turpinot snigt un sākoties atkusnim, Rīgas un Pierīgas mežos vērojama bīstama zaru liekšanās jeb sniegliece un zaru lūšana jeb snieglauze, informēja uzņēmumā SIA "Rīgas meži". Mežu apmeklētājiem un viņu īpašumiem bīstamā situācija mežos var saglabāties vismaz nākamās divas, trīs dienas.
Talsu novada Dzelzupē joprojām ir pamatīgi sūdi gan pārnestā, gan pavisam tiešā nozīmē. Pirms četrarpus gadiem, kad Talsu novada Pastendes upītē noplūda neattīrīti notekūdeņi no "Talsu ūdens" attīrīšanas stacijas, toreizējā pašvaldības vadība solīja jau drīzumā modernizēt attīrīšanas iekārtas, kā arī upes tīrīšanu. Diemžēl šie solījumi nogrimuši gluži kā kanalizācijas dūņas Dzelzupes gultnē. Taču vietējie aktīvisti turpina cīņu par šīs ūdensteces nākotni, jā tā ir nozīmīgs biotops.
"Dzīvnieku patversme Rīgā meklē kaķu glaudītājus! Apmeklētājus gaida kaķu dārziņš!" – daudziem šāds sludinājums izklausās pēc joka, bet patiesībā ir noderīgs darbs, lai patversmē nonākušam mežonīgam kaķim būtu cerības reiz tikt uzņemtam kāda mājās, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Ūdeņu kvalitāti ietekmē daudz faktoru, tostarp šķēršļi, kas ierobežo upes tecējumu un liedz zivīm migrēt uz nārsta vietām. Viena no zivju sugām, kura, dodoties uz nārsta vietām, var atdurties pret šķēršļiem upē, ir nēģi. Pētnieki cilvēku vēlmi būvēt aizsprostus, piemēram, peldvietas ierīkošanai, sauc par sērgu, ar ko sarežģīti cīnīties. Lai konkretizētu atbildību par šķēršļu novākšanu upēs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno rosināt grozījumus likumdošanā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Aiziešu pensijā, ņemšu sunīti! Vai tas tiešām tā arī notiek? Kamēr daudzi seniori komunikāciju ar mīluļiem iegūst bērnu vai draugu ģimenēs, vai strādājot par brīvprātīgiem dzīvnieku glābējiem, izšķiršanās turēt pašam savu mājdzīvnieku arī ir laba ideja. Bet kāds mīlulis ir senioram vispiemērotākais?
Vai zināt, kur Latvijā var atrast laimīgākos dzīvniekus? Ļoti iespējams, ka Gulbenē, jo tieši tur var satikt dzīvnieku glābēju un sargeņģeli vienā personā – Iru Žeiguri, pie kuras mīlošas mājas raduši vairāki pārestības pārcietuši dzīvnieki, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Pamazām tuvojas gadumija un arī kārtējā dažādu gada tituldzīvnieku pasludināšana. Tikmēr jāmēģina tikt skaidrībā ar Latvijā izplatītu juceklīgo zooloģisko terminoloģiju un to, kāpēc svarīgi neputroties.
Latvijā ir daudz dzīvnieku patversmju, bet tajās – pārpilns ar iemītniekiem. Nereti cilvēki baidās uzņemt mīluli, kam bijusi sarežģīta iepriekšējā dzīve, vai arī pārdzīvo par iespējamām grūtībām, tomēr netrūkst laimīgu stāstu. Tā paveicās sunim Dadzim, kuru savulaik atrada pamestu lapsas alā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Latvijas Dabas fonds (LDF) ar jaunām aktivitātēm turpinās projektu "GrassLIFE" Latvijā izzūdošās vērtības – dabisko pļavu atjaunošanas un saglabāšanas jomā, veidojot dabas zemnieku kopienu, attīstot pļavas augu sēklu ražošanu, paplašinot mobilā ganāmpulka darbību un sadarbībā ar 11 dabisko zālāju īpašniekiem atjaunojot vēl 1260 hektārus dabisko pļavu, informēja LDF.
Līdz ar ziemas iestāšanos mednieki visā Latvijā uzsākuši meža dzīvnieku piebarošanu. Tā palīdz ne tikai dzīvniekiem pārziemot, bet arī mazina viņu nodarītos postījumus lauku saimniecībām, atvieglo medības un ierobežo Āfrikas cūku mēra izplatību, skaidro Valsts meža dienestā. Tomēr piebarošana rada arī riskus, ja netiek veikta pareizi.
Rīgas Centrālās stacijas laukumu ir pārņēmušas žurkas. Sabiedrībā lielu rezonansi un arī šoku radījis sociālajos tīklos publicētais video, kurā pie vienas no atkritumu tvertnēm redzami vismaz desmit ložņājoši un izsalkuši kustoņi. Veselības inspekcijā skaidroja, ka situācija ir nepieņemama, kā arī informēja par plāniem teritoriju apsekot.
Daži to dara ik pēc pāris mēnešiem, daži pāris reizes mūžā, bet vienmēr tas satraukuma un stresa pilns laiks – pārvākšanās uz citu dzīvesvietu. Raizes pārvācoties piedzīvo ne tikai cilvēki, bet arī četrkājainie draugi. Ja suņiem to pārciest ir vieglāk, tad kaķiem pieņemt jaunu vietu ir sarežģītāk. Lai mazinātu pārdzīvojumus, der ņemt vērā dažus padomus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Dzilnīši ir viegli aplūkojami putniņi, jo īpaši nevairās cilvēku tuvuma. Turklāt viņi paziņo par savu atrašanās vietu ar skaļiem saucieniem. Protams, tie nav cilvēkiem adresēti aicinājuma saucieni, bet ir par cilvēka klātbūtni vēstoši satraukuma saucieni. Ziemā dzilnīši visvairāk manāmi pāros.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) apsekotajās zaļo vārnu ligzdās Ādažu poligonā šovasar apgredzenoti septiņi zaļo vārnu mazuļi. No kopumā četrām zaļo vārnu apdzīvotām ligzdām sekmīgas bijušas divas, informēja LOB, piebilstot, ka zaļā vārna ir viens no retākajiem Latvijā ligzdojošiem putniem, kas mūsdienās sastopams tikai Pierīgas mežos.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
