Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Novembris – tautas valodā dēvēts par salnas jeb sala mēnesi. Pamatoti. Pat ja ir iestājusies meteoroloģiskā ziema, kalendāri novembris noteikti piederīgs rudenim. Jā, lai kādi nu kuram šķiet meteoroloģiskie apstākļi, joprojām dzīvojam pilntiesīgā kalendārajā rudenī. Tātad novembris – salnas jeb sala mēnesis. Gribas vēl piebilst, ka novembris – nelielu un mazu, pat sīku cepurīšu sēnīšu augļķermeņu "uzplaukuma" mēnesis.
Tuvojoties ANO Klimata pārmaiņu samitam COP28, kas 30. novembrī sāksies Dubaijā, amatpersonas un zinātnieki norādīja uz pieaugošu dezinformāciju un sazvērestības teorijām, kas sociālajos tīklos tiek izplatītas par klimata pārmaiņām. Savukārt valstu amatpersonas, kas izstrādā klimata politiku, kā arī zinātnieki un meteorologi sociālajos tīklos saņem draudus no klimata pārmaiņu noliedzējiem.
Kad Valdis privātmāju rajonā Dārziņos iegādājās savu īpašumu, cerot uz mieru un klusumu, viņš pat iedomāties nevarēja, ka katru rītu līdz ar saullēktu viņa ģimeni modinās skanīgs vistu koris ar solistiem – gaiļiem. Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) atzina – pagalmā var brīvi turēt jebkādus mājputnus vai mājdzīvniekus neierobežotā skaitā, galvenais, lai būtu ievērota dzīvnieku labturība.
Ledusmati, tautā saukti arī par sarmas ziediem, kādā vietā rodas vien tad, kad tur ir, pirmkārt, pietiekams mitrums, otrkārt – kad gaisa temperatūra tur "grozās ap nulli" (turklāt vismaz divas trīs stundas tā saglabājas noturīga) un, treškārt, ja tai laikā ir arī noturīgs bezvējš. Tomēr vēl svarīgāk: jābūt nedzīvai koksnei, uz kuras ledusmatiem veidoties, un – pats galvenais! – jābūt šī procesa izraisītājam, konkrētai noteiktas sugas sēnei.
Zīmīte ir ar adatiņu galā, katrai zīmītei numuriņš, kas tiek piestiprināts pie noķertajiem nēģiem – šādā veidā zinātnieki cenšas izzināt Latvijas nēģu populāciju un to sadalījumu pa Latvijas upēm. Līdz gada beigām iecerēts iezīmēt sešus tūkstošus nēģu. Kā notiek Latvijas nēģu skaitīšana un pētīšana?
Lai izvairītos no iespējamas tiesvedības Eiropas Savienības (ES) līmenī, valdība otrdien, 21. novembrī, noteica jaunus dabas liegumus staignāju mežu aizsardzībai. Plānots, ka šo zemju īpašniekiem pienāksies arī kompensācijas, taču par šo jautājumu atbildīgo institūciju vidū ir domstarpības, tādēļ priekšlikumus kompensāciju izmaksai izstrādās līdz pavasarim.
Latvijas Dabas fonda (LDF) mobilais ganāmpulks 2023. gada sezonā atjaunojis 216 hektārus Latvijas dabisko pļavu biotopu 16 ganību teritorijās. Šogad tas darbojās Krustkalnu dabas rezervātā, Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaujas Nacionālā parka teritorijās, dabas parkā "Piejūra" un citviet Latvijā. Pēc ganību sezonas noslēguma mobilais ganāmpulks uzturas ziemas novietnē Līgatnē, lai pavasarī speciālā piekabē atkal dotos palīdzēt saglabāt un atjaunot Latvijas dabiskās pļavas, informēja LDF.
Jau rit solārā ziema, tomēr dabas procesos joprojām turpinās rudens. Mitruma daudzums šogad – atbilstošs novembrim. Toties gaisa temperatūra līdz šim galvenokārt bijusi mēnesim nepiedienīga: manāmi augstāka par tā saucamo normu. Nu pamazām sākas normalizēšanās. Kas šobrīd notiek dabā?
Necaurredzama kameras lēca, ola bez tēviņa klātbūtnes, cīņa par mātīti, draudi niedrēs, hokejam par godu nosaukti mazuļi, vāveru ģimenes rotaļas – tā ir daļa no visa, kas šogad notika Latvijas Dabas fonda (LDF) putnu tiešraidēs, kurās jau 12. gadu interesenti var sekot līdzi dabas norisēm ciešā tuvplānā. Šogad varēja vērot desmit putnu ligzdas, kā arī zemūdens tiešraidi no Līgatnes upes pie zivju ceļa, informēja LDF.
Latvijā, gluži tāpat kā citviet Eiropas Savienībā (ES), visām pašvaldībām no nākamā gada būs obligāti jānodrošina bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) šķirošana. Turklāt nākamgad šos atkritumus drīkstēs izmest arī īpašos, bioloģiski noārdāmos maisiņos. LSM.lv sazinājās ar Latvijas vadošajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, lai uzzinātu, kur un kad šos maisiņus varēs saņemt un kā Latvijas iedzīvotājus mudinās atkritumus šķirot.
Kad beidzas rudens klasisko sēņu – beku, gaileņu, bērzlapju un citu populāro ēdamo sēņu – masveida lasīšanas periods, tas gan nenozīmē, ka dabā beidzies sēņu laiks. Liela daļa dažādu sēņu joprojām dzīvo, daudzas aug un attīstās. Pat šo to no populārajām ēdamajām šur tur var atrast.
Servisa suņi ir īpaši apmācīti, lai palīdzētu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, asistētu, veicot dažādus uzdevumus, piemēram, pārvietojoties, brīdinot par briesmām un sniedzot emocionālu atbalstu. Prasības suņiem pavadoņiem ir ļoti augstas. Svarīgi, lai viņi spētu rīkoties gudrāk par cilvēku, tādēļ arī apmācība ir ilgstošs process divu gadu garumā. Pirmo dzīves gadu par suņu apmācību rūpējas audžuģimenes ciešā sadarbībā ar kinologu. Savukārt lielā eksāmena nokārtošana nozīmē, ka būs jāšķiras, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Austrālijas pilsētas Melburnas parkos tiek ieviestas apdraudētas augu un dzīvnieku sugas. Speciālisti šo projektu dēvē par "dzīvo kolekciju" veidošanu.
Slīteres nacionālajā parkā starp Košragu un Pitragu atklāta Latvijā jauna sēņu suga – 'Irpicodon pendulus', informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Sēne visbiežāk atrodama Skandināvijas valstīs, bet, piemēram, Igaunijā tā konstatēta trīs reizes.
Savā jaunajā mājvietā Skotijā, Lielbritānijā, iejūtas par pasaules vientuļāko aitu dēvētā Fiona – dzīvnieks divus gadus bija spiests pavadīt mežonīgā norobežotā jūras krasta posmā.
Kaķu barības izvēle veikalos ir liela – dažādi zīmoli, iepakojumi un cenas. Konservi, pastētes, ēdiens želejā un sausi graudiņi ar vistu un tītaru, ar liellopu un lasi. Kā kaķa saimniekam orientēties tirgū, lai saprastu, kas viņa mīlulim ir vispiemērotākais? Vai augu proteīni nekaitē kaķa veselībai? Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" un speciālisti analizēja dažādu kaķu barību sastāvu. Vai ekspertu skatījums sakritīs ar kaķu gaumi?
Daugavas grīvas pazeme ir otrā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta Latvijā pēc sikspārņu skaita. Te dus vairāki simti sikspārņu, kas Latvijas mērogam uzskatāma par lielu ziemošanas vietu. Tomēr šīs būves ir brīvi pieejamas ikvienam interesentam, kā rezultātā tiek traucēts sikspārņu ziemas miegs, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti". Lai arī Mangaļsalas bunkuri savulaik būvēti, lai aizsargātu rīdziniekus no iebrucējiem, tagad šīs sienas sargā sikspārņus no sala. Kā saglabāt balansu starp dabas vajadzībām un tūristu interesi?
Šogad kopumā saņemti jau vairāk nekā 3700 ziņojumu par pārkāpumiem pret vidi lietotnē "Vides SOS". Salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, ziņojumu skaits pieaudzis par 26%.
Trīs lielās pandas šonedēļ pameta savu līdzšinējo mītnes vietu Vašingtonas zoodārzā un devās ar lidmašīnu atpakaļ uz Ķīnu, iezīmējot beigas vairāk nekā 50 gadu ilgajai sadarbības programmai, kuras ietvaros Ķīnas pandas tika izvietotas ASV zoodārzos.
Rit rudens. Lapu koku un krūmu vairākumam lapas vairs nav zaļas; tās ir atmirušas, tomēr ne visiem visas nobirušas. Gan jau nobirs. Bet kāpēc tad – vēlāk, vēlā rudenī, kad bezmaz visas visu lapu koku lapas būs nobirušas, – Latvijas ainava tomēr visur nekļūs un pēc tam cauru ziemu nepaliks melnbalta vai melnpelēkbalta, proti, nekrāsaina? Nu, kurš gan nezina atbildi!? Protams, tāpēc ka pie mums savvaļā aug arī skujkoki – egles un priedes – mūžzaļi augi!
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
