Kultūra / Tautas māksla
Kad pēc Dziesmu svētku maratona daudzi meklēja klusāku stūrīti, lai atpūstos, bet ārzemju viesi kravāja čemodānus mājupceļam, grupas "Stokholmas spēlmaņi" dalībnieki, priecējuši publiku gan diasporas vakarā Ķīpsalas izstāžu zālē, gan kapelu maratonā Vērmaņdārzā, gan arī dziedājuši Stokholmas latviešu korī, sēdās auto, lai Rēzeknē ierakstītu albumus "Danči" un "Lai tā būda rūc", kas tikko nonākuši "Spotify" un citās platformās. Minialbums "Lai tā būda rūc" ar Alfrēda Vintera skaņdarbu interpretācijām tapis par godu latviešu vieglās mūzikas celmlauža 115. dzimšanas dienai.
Sestdien, 23. septembrī, Preiļu novadā notiks XXIII Tautas mūzikas svētki, kas pulcēs teju 30 tautas mūzikas kolektīvu no Latvijas novadiem. Pēcpusdienā svētku ieskaņas koncertos skanēs kapelu programmas, savukārt vakarā Preiļu kultūras centrā notiks XXIII Tautas mūzikas svētku lielkoncerts, informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.
No 8. līdz 10. septembrim Cēsu novadā norisināsies Jauniešu etnodienas 2023, kopā pulcējot jauniešus no Latvijas folkloras kopām, vietējo folkloras kopu dalībniekus un tradicionālās kultūras lietpratējus, pavēstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 2. un 3. septembrī no pulksten 9.00 līdz 17.00 norisināsies "Mūsdienu amatniecības tirgus 2023". Tirgus apmeklētājiem būs iespēja iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā un iegādāties skaistus, noderīgus no dabīgiem materiāliem veidotus sadzīves priekšmetus, rotas un apģērbu, kā arī mājražotāju pārtikas produktus, informēja muzejā.
Tapis ārpus jebkādiem projektiem un termiņiem, tikai ar pašas aizrautību un neatlaidību – tāds ir Ārijas Bērzes veidotais gigantiskais puzuris, kas līdz 25. augustam ieņēmis goda vietu uz kultūras centra "Siguldas devons" lielās skatuves.
Raiņa jaunības dienu zemes Jasmuižas muzeja kompleksā atrodas arī ievērojamā keramiķa Andreja Paulāna ceplis. Nedēļas nogalē Latgales keramiķi no Tautas lietišķās mākslas studijas "Rēzeknes apriņķa pūdnīki" svinēja šī keramikas cepļa kurināšanas tradīcijas 25. jubileju.
Daudz dalībnieku un skatītāju svētdien Rīgas centrā pulcēja ikgadējais senioru festivāls "Zelta ritmi". Tieši vecāka gadagājuma ļaudīm festivāls, pēc rīkotāju teiktā, ir vienīgais šāda veida pasākums.
No aptuveni 100 000 salmiņiem tapis mākslinieces Ārijas Bērzes veidotais milzu puzuris, kas augustā rotās kultūras centra "Siguldas devons" lielo skatuvi. Tas ir aptuveni 4,5 metrus augsts un 4,5 metrus plats un ir līdz šim vērienīgākais mākslinieces darbs, vēsta kultūras centra pārstāvji.
Suitos saglabātās dzīvās koklēšanas tradīcijas bija vienas no tām, kas palīdzējušas šo tradīciju atjaunot visā Latvijā pērnā gadsimta 70., 80. gados. Lai joprojām ikviens interesents varētu gan apgūt, gan pilnveidot koklēšanu un iemācīties suitos pierakstītās melodijas, te tiek rīkotas meistarklases. Par to vadītāju jau atkārtoti aicināta virtuozā koklētāja Laima Jansone.
Dziesmu un deju svētkos piedalījušies 40 560 dalībnieki no vairāk nekā 1600 kolektīviem – dažāda līmeņa koriem, ansambļiem, orķestriem, kapelām, folkloras kopām un vēl virknei citiem. Katram kolektīvam ir arī vadītājs, kuram algu maksā pašvaldība un valsts. Tiesa gan pēc svētkiem izskan viedoklis, ka atalgojums ir pārāk zems.
"Tauta ir lepna, čakla, strādāt spējīga, sievietes vienmēr grib būt skaistas, un arī tautastērps, goda drānas ir skaistas" – tā par Dienvidkurzemes ļaudīm un viņu mantojumu saka Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Vineta Solovjova. Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" izzina, kāpēc Kurzemē tautas tērpu mantojums ir tik bagātīgs, par ko vēsta Rucavas pūra lāde un cik daudz pakustēt varēja rucavnieces, kuras tērpušās duj lindrukos, mārģinēs un snātenēs.
21. jūnijā, vasaras saulgriežos, vairāki simti dziedātāju Latvijā un visā pasaulē piedalīsies iniciatīvā "Gadsimta garākā līgodziesma", ko jau astoto gadu organizē Latvijas Radio 2. Līgodziesma no saules lēkta pulksten 4.29 līdz saules rietam pulksten 22.22 ar radio ētera starpniecību vīsies cauri visai Latvijai. Sekojot saules ceļam, līgošanā secīgi iesaistīsies kori un folkloras kopas no dažādiem Latvijas reģioniem un citām valstīm.
Kad aprīļa nogalē pār Ventas rumbu lecošajām vimbām svin svētkus "Lido zivis Kuldīgā", tos papildina arī stāstnieku festivāls "Ziv’ zup’". Tas ir pirmais festivāls Latvijā, kurš stāstīšanas un klausīšanās prasmes kopj jau sešpadsmito gadu. Arī šogad tajā skanēja stāsti, kurus varēja iemainīt pret šķīvi zivju zupas.
Šodien Augšdaugavas novada Vabolē notiek Starptautiskais Tautas muzikantu saiets. Tas jau 19. reizi kopā pulcēs tautas mūzikas instrumentu spēlētājus no tuvākas un tālākas apkaimes, kuri savulaik muzicējuši Latgales lielākajos godos – kāzās, "večerinkās" un arī talkās. Saietā piedalīsies un ar savām muzicēšanas prasmēm dalīsies arī tautas muzikanti no kaimiņvalsts Lietuvas.
Lielais Augšdaugavas musturdeķis beidzot tiks nostiepts no viena Daugavas krasta līdz otram – droši saka Naujenes novadpētniecības muzejā. 2011.gadā šis muzejs sāka Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanu ar mērķi izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu nostiept pāri Daugavai, iesaistot šī deķa veidošanā pēc iespējas vairāk dalībnieku un iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā. Šobrīd 1,6 metrus platā musturdeķa garums jau ir vairāk nekā 500 metri jeb puskilometrs, un tā darināšanā iesaistījušies vairāk nekā 5000 cilvēku no visas Latvijas un ārvalstīm.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
