Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Pirmā Krievijas iebrukuma Ukrainā diena biedrības "Mūsu ligzda" vadītājai Rainai Bogužai pagāja, raudot un mēģinot apkopot domas, ko var darīt tālāk. Tas, ka nedrīkst sēdēt ar klēpī saliktām rokām, bija skaidrs uzreiz. Un Raina sāka darīt. Viņa palīdz organizēt Ukrainas kara bēgļu transportēšanu uz Latviju un atbalsta viņus, cik vien spēj. Ar savu stāstu Raina dalījās Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta".
Jete Lakuča un Eidens Konefrijs ir baletdejotāji. Viņa latviete, bet viņš – amerikānis, kurš raiti runā latviski, tiesa, brīžam izmantojot kādus pašdarinātus jaunvārdus, kas sarunai piešķir autentisku šarmu. Viņš apgalvo, ka labā latviešu valoda esot Jetes nopelns, un sarunas gaitā vairākkārt savus sasniegumus saista ar savu draudzeni Jeti.
Karš izraisa neskaitāmi daudz ciešanu. Un smaga traģēdija arī Latvijas goda konsula Slovjanskā Oleksandra Pavenko ģimenē. Viņš Krievijas kara dēļ februāra sākumā zaudēja jau trešo dēlu – 36 gadus veco Jaroslavu, kuru nogalināja Krievijas izšauts lādiņš. Bez vīra palikusi sieva Ksenija un bez tēva – divus gadus vecā meitiņa Milāna.
Onurs Obekcāns ir jaunietis, kurš nolēmis uzsākt jaunu savas dzīves posmu Latvijā. Kā viņš pats stāstīja Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta", latviešu valodu viņš sāka apgūt 2021. gada septembrī un spējis iemācīties valodu pusotra gada laikā.
Kijivā dzīvojošais latvietis Roberts Vaišļa par saviem novērojumiem un dzīvi valstī, kur norit karš, Latvijas Radio stāstījis vairākkārt. Izglītības jomā strādājošais latvietis joprojām dzīvo Ukrainā. Lai arī kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā iedzīvotājiem arī galvaspilsētā netrūkst izaicinājumu, latvietis tur plāno palikt un attīstīt savu uzņēmumu izglītības jomā.
Vēlme izdarīt kaut ko vairāk, kā arī atstāt ko paliekošu un vērtīgu pamudināja Latvijas Televīzijas operatoru Ingu Graudiņu doties iemūžināt Ukrainā notiekošo uz vietas. Tur viņš piedzīvojis netālu sprāgstošas raķetes un draudus, taču arī novērojis ukraiņu nesalaužamo garu, gribasspēku un spītu, – par to Graudiņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Mediķi Tetjana un Serhijs Čerepovi ir Ukrainas kara bēgļi, kuru pilsētā Harkivas apgabala Volčanskā Krievijas karaspēks ienāca jau kara pirmajā dienā. Trīs mēnešus Čerepovu ģimene pavadīja okupētajā pilsētā; tas bija ļoti smags laiks, tādēļ viņi devās bēgļu gaitās. Tagad Tetjana un Serhijs, kā arī viņu divas meitas mājvietu ir raduši Valmierā, bet darbu – Vidzemes slimnīcā.
Līdz pērnā gada 16. martam busiņam bija sarkanie diplomātu numuri un tas vadāja Krievijas vēstniecības darbiniekus, bet tad tas mainīja īpašnieku un kļuva par palīdzības busiņu Ukrainai. Ar to biedrības "Tev" aktīvists Aigars Loss jau 17 reizes bijis karā ierautajās pilsētās un vedis uz Latviju bēgļu ģimenes. Viņš smejas, ka šis ir veids, kā busiņš izpērk savu karmu.
Santa un Didzis Rumbas Valmieras novada Dikļu pagastā izveidojuši bioloģisko saimniecību, kurā 25 hektāros audzē tējas, dārzeņus, augļus un ogas. Izaudzēto viņi pārstrādā – kaltē, gatavo garšvielu maisījumus un sukādes. Didzis rūpējas par 29 bišu saimēm, galdniecību, traktoriem un zemes apstrādi, bet Santa par visu, kas aug zemē. Viņa arī raksta projektus, kas ļāvuši mazajai saimniecībai attīstīties, saimnieki atklāja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Jau gandrīz gadu Latvijā dzīvo un Ukrainā sāktās studijas turpina 19 gadus vecā Aņa Ribakova, kura kopā ar citiem ģimenes locekļiem bija spiesta doties bēgļu gaitās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Studente Latvijā ir iedzīvojusies, jūtas labi un mācās arī latviešu valodu, tomēr cerība par drīzu atgriešanos mājās nepamet.
Veiksmes faktors uzņēmējdarbībā noteikti ir klātesošs, taču tam ir jābūt atvērtam – tu nevari sēdēt dīvānā un cerēt, ka pēkšņi paveiksies, pašam ir jāstrādā, pārliecināta Egija Gailuma – uzņēmuma "OX Drive" līdzīpašniece un vadītāja, kā arī bijusī uzņēmuma "CityBee Latvia" vadītāja, kas pērn iekļauta "Forbes Latvija" veiksmīgāko uzņēmēju "30 līdz 30" sarakstā. Veiksme, bailes, neizdošanās un darbs – tas viss ir daļa no uzņēmējdarbības, viņa stāstīja Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" raidierakstā "Veiksme neveiksmē".
Saiva Drupa jau 40 gadus dzīvo Zemgalē, Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā. Kā jau laukos, viņa vienlaikus dara vairākus darbus – ir tūrisma punkta vadītāja un gide Staļģenes muižā, bet dienas centrā "Jaunlīdumi" ir saimniecības pārzine un vada ādas apstrādes pulciņu. Saiva izgatavo ādas izstrādājumus, bet spēku rod folklorā un jau 14 gadus darbojas folkloras kopā "Liepāre", viņa pastāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Nažu izgatavošana Krišjānim Grīnbergam sākumā bija hobijs, lai atslēgtos no ikdienas ritma. Pēc draugu iedrošinājuma to pakāpeniski pārvērta par nodarbošanos, radot zīmolu "Karl Walter Tools". "Noticēšana sev laikam veidojas tad, kad ir skaidrs, ka katrs nākamais ir vai nu labāks, vai ne sliktāks par iepriekšējo," viņš stāstīja Latvijas Radio 5 podkāstā "Kā ir būt", komentējot izaugsmi septiņu gadu laikā.
Raimonds Beitāns savā dzīvoklī Rēzeknē nu jau gandrīz desmit gadus nodarbojas ar klūgu grozu un paplāšu pīšanu. Amatu Raimonds apguvis Latvijas Neredzīgo biedrības rīkotajās apmācībās. Sākumā tas bijis viņam kā vaļasprieks, bet tagad, zināšanām un prasmēm pilnveidojoties, tā kļuvusi par nodarbošanos, ar ko viņš pelna iztiku.
Ludis Kleins ir tikai pašā dzīves ceļa sākumā, taču jau veicis vienu no vissvarīgākajām izvēlēm dzīvē – viņš apzinās, ka nepieciešama laba profesija, kas mūsdienās nav iespējams bez izglītības. Viņam ir mērķis – kļūt par auto elektriķi, un ar šo izlēmību viņš atšķiras no citiem romu jauniešiem.
Tas ir Covid-19 laika projekts – tā par ceptuvi "Kukul" Tukuma novada Engurē Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti" stāstīja Sintija un Ivo Berkoldi. Ģimene biznesu uzsāka ar piparkūku mīklas gatavošanu savā virtuvē. Tagad blakus ceptuvei izveidots veikals "Maize un māksla", kas darbojas arī kā kultūrvieta – tā pagalmā vasarā notiek pasākumi un teātra izrādes. Šovasar uzņēmēji plāno atvērt arī mazo alus darītavu.
Pasaules vīnziņu čempionātā Parīzē svētdien, 12. februārī, uzvarējis latvietis Raimonds Tomsons.
Māsa un brālis Līga Kāpostiņa un Jānis Zirnītis nu jau abi saimnieko dzimtajā Aizkraukles novada Skrīveru pagastā. Jānis turpina tēva iesākto un nodarbojas ar piena lopkopību, ir nopircis lielāku fermu, kurā uztur 80 dzīvniekus, bet Līga jau gadu eksperimentē un veido sēņu audzētavu, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Baltkrievu žurnālisti Anastasiju Zahareviču pirms diviem gadiem par darbu protestu laikā aizturēja divas reizes. Anastasija piedzīvoja arī 20 dienu ieslodzījumu un vajāšanu. Taču kopš 2021. gada nogales jaunā žurnāliste ir Latvijā. Sākumā viņai nācās iemācīties nebīties no policijas, pakāpeniski uzticēties līdzcilvēkiem, atrast darbu un veidus, kā sazināties ar tuviniekiem tur Baltkrievijā.
Pirms nedēļas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) sociālajos tīklos publiskoja bezgala emocionālu ierakstu. Tas bija sarunas atšifrējums. Zvanīja dēls, kura tētis bija zaudējis samaņu. Un tālāk bija lasāma dēla saruna ar tālruņa 113 ārstu, kurš pa telefonu vadīja sirds masāžu. Dēls pildīja visu, ko teica ārsts, un tikmēr ar ieslēgtām bākugunīm ceļā bija brigāde, kas pēc ierašanās pārņēma pacienta dzīvības glābšanu, vēl stundu cīnoties par tēta elpu uz vietas, dzīvoklī. Tētis izdzīvoja.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
