Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Gan skaistumam, gan veselībai, gan labsajūtai – tā par Jāņu vainagiem saka zāļu sieva un pirtniece Māra Tīmane. Ja lauku puķu lasītājs un vainaga pinējs labi pazīst augus, tad var uzpīt pat pretodu vainagu. Bet, lai galvas rota uz rīta pusi nebūtu kļuvusi par kakla rotu, noder kārtīga vainaga izstiepšana.
Sociālajos tīklos ievērību izpelnījies Masaki Nakagava – puisis no Japānas, kurš dzied latviski un ir iemācījies latviski runāt. Masaki jau bijusi iespēja paviesoties Latvijā ziemas saulgriežu laikā, bet nu viņš ir atgriezies vasaras saulgriežos un pirmo reizi dzīvē izbauda Latvijas Jāņu svinēšanu.
Īsi pirms Jāņiem 90 gadu jubileju nosvinējs dabas pētnieks Guntis Eniņš. Lai gan pēc profesijas inženieris, tautā viņš galvenokārt pazīstams kā alu, akmeņu, dižkoku un citu dabas brīnumu atklājējs, glābējs un sargātājs. Tieši viņam varam būt pateicīgi par simtiem dižkoku, kas padomju laikos paglābti no iznīcības, vēstīja Latvija Televīzijas raidījums "4. studija".
"Man vajag izskriet pļavā!" uzsver Gita Usāne. Grāmatvedes darbu viņa nomainījusi pret pirtnieces un zieddares arodu. Kas būs pirts procedūrā, kādas slotiņas tiks izmantotas, cik karsta vai silta būs pirts, Gita izlemj, satiekot un sajūtot cilvēku.
"Raksturu veido cilvēka dzīve, jo ir tikai viena iespēja – vai tu norūdies un izdzīvo, vai tu aizej bojā," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina režisore Dzintra Geka. Dzintras vecāki 1949. gadā slēpās bunkurā, tur viņa arī piedzima. Bērnība nebija viegla, bet jau 15 gadu vecumā Dzintra sāka filmēties, tajā brīdī saprotot, ka vēlas kļūt par režisori.
Raimondam Trūpam no Ogres novada Lēdmanes pagasta ir bijis visai neparasts dzīves ceļš. Uzaudzis trūkumā, viņš kļuva par katoļu priesteri un 11 gadus dzīvoja Itālijā, bet, atgriežoties Latvijā, mainīja savu dzīves ceļu, nodibināja ģimeni, uzsāka savu uzņēmējdarbību un nu jau astoņus gadus saimnieko 12 hektārus lielajā Grēperu purvā. Par to Raimonds stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Mamma bija vienīgais cilvēks, pateicoties kam esmu nonācis līdz profesijai, kurai, kā man šķiet, esmu dzimis," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja aktieris Maksims Busels. Par spīti patēva iebildumiem viņš īstenoja savus sapņus būt uz skatuves.
Eksāmenu sesija vidusskolas un pamatskolas beidzējiem tuvojas izskaņai. Šogad izglītības iestāžu skolēnu vidū eksāmenus kārtoja arī ukraiņu bēgļi, kuriem tika sniegti dažādi atbalsta pasākumi eksāmenu laikā. Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas 12. klases skolēns Jaroslavs Zinčenko no Mariupoles cītīgi kārto eksāmenus, jo savu nākotni vēlas saistīt ar Latviju un Eiropu, kur ir nepieciešami centralizēto eksāmenu rezultāti. LSM.lv izdevās jaunieti satikt un noskaidrot, kā viņam veicies eksāmenos un kur cer mācīties tālāk.
Ingrīda piedzima un uzauga Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Andris piedzima Austrālijā un no 10 gadu vecuma dzīvoja Lielbritānijā. Abi auga latviskā vidē, un, iespējams, mājās katram savā pasaules malā bija vienādi latviski spilveni, aizkari, grāmatas un māla trauki. Pirmo reizi abi satikušies Minsteres dziesmu svētkos, bet otrreiz – randiņā Latvijā, kur tagad aug viņu bērni, viesojoties Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts", par sevi pastāstīja Bērziņu ģimene.
Ilze Jansone ir Penkules pamatskolas mūzikas skolotāja. Kopā ar ģimeni viņa Dobeles novada Penkules pagasta piemājas saimniecībā "Bērzāji" audzē puķu stādus, zemenes un sparģeļus. Saimnieki izveidojuši nelielu pašapkalpošanās veikalu, kur katrs pats var norēķināties par preci, un šovasar saimniecībā taps arī oranžērija atpūtai, Ilze stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Latvijas pļavas, meži un domu spēks tiek ieausts talsinieces Unas Rozentāles vilnas lakatos. Viņas lielākais palīgs ir viņas dzīvesbiedrs. Una Rozentāle izveidojusi arī savu zīmolu "Vidū", kas vēsta par lakatu simbolisko nozīmi. Lakatu audēja no Talsiem šodien un rīt būs viena no dalībniecēm Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū. Pati gan pavisam nesen, maijā, devās uz Maljorku, kur piedalījās tradicionālajam tekstilam veltītajā pasākumā "Xtant" - starptautiska mēroga tirgū, kur sabrauc meistari no visas pasaules.
Rēzeknes novada Dekšāres ciemā nav veikala, toties jau vairāk nekā gadu darbojas autoserviss ar modernām iekārtām un visu veidu pakalpojumu klāstu. Tas ir arī Latgalē pirmais pašapkalpošanās autoserviss – te jebkurš var braukt pats remontēt savu mašīnu un izmantot visus servisā pieejamos instrumentus, maksājot tikai par auto pacēlāja nomu. Īpašnieks Viktors Marjuničs autoservisu iekārtojis pamestā kolhoza ēkā, ko izremontējis divatā ar tēvu.
Zigis ir Kuldīgas slimnīcas Ilgstošās sociālās aprūpes nodaļas "Skrunda" iemītnieks. Viņš pamazām sāka izpausties radoši – vispirms ēku maketi, bet nu gleznas. Pavisam citādi uz gleznām viņu rosināja paskatīties māksliniece Sindija Kļaviņa, kura uz nodaļu sāka nākt, lai ar iemītniekiem parunātos vai izietu pastaigās. Tagad abi gatavojas izstādei "Cilvēka stāsts", kas tiks atklāta jūnija beigās Skrundas kultūras namā.
Ingrīda un Guntars Sebri Gulbenes novada Daukstu pagasta zemnieku saimniecībā "Pļavnieki" audzē ābeles, ķiršus, plūmes, bumbieres un rudens avenes. Saimniekiem ir arī deviņas siltumnīcas, kurās aug zaļumi un dārzeņi. Dārza darbos liels palīgs ir gan meita Gundega, gan pārējie četri bērni, bet Ingrīda pati ikdienā strādā arī Gulbenes novada vidusskolā par vēstures skolotāju, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti". Saimnieki cer, ka bērni viņu vecumdienās attīstīs saimniecību tālāk.
No maija vidus līdz Jāņiem visaktīvākā sezona ir sparģeļu audzētājiem. Nu jau vairākus gadus ar to nodarbojas Rosens Ilijevs no Rendas, kurš pieredzi ieguvis, strādājot Dānijas audzētavās, bet tagad savas prasmes liek lietā Latvijā. Rendas pagastā viņš apsaimnieko vairākus hektārus zemes un cer, ka šogad varēs tirgum izaudzēt ap divām tonnām sparģeļu, kas galvenokārt nonāk pie pircējiem Rīgā un vairākās Kurzemes pilsētās.
Dzimtas stāsti ir dzīva vēstures liecība, kas atklāj laikmetu. Mūsdienās interese par savu radurakstu pētīšanu arvien pieaug. Saldeniece Ligita Tauriņa to sāka pirms 20 gadiem. Pa šo laiku sakrāta bieza mape ar fotogrāfijām, pētīti priekšteču raksturi. Dzimtas koks kļuvis arvien kuplāks, un pati dzimta saliedējusies.
Maija beigās jau trešo tūrisma sezonu sāks Kaļķu ielas kvartāls Kuldīgā, kur atrodas daudzas nelielas ražotnes, darbnīcas un kafejnīcas un kur notiek dažādi kultūras pasākumi. Kaļķu kvartāla idejas autors un attīstītājs ir Toms Egle. Viņa sākotnējais mērķis gan nebija atjaunot Kuldīgā veselu kvartālu, bet atvērt nelielu alus darītavu, uzņēmējs atklāja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Nepilna gada laikā no Ukrainas atbraukusī astoņgadīgā Zlata, kura mācās Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolā, ir apguvusi latviešu valodu tādā līmenī, ka saprot visu un arī runā vienkāršos teikumos. Turklāt ar savu neatlaidību ir kļuvusi par vienu no labākajām skolniecēm skolā.
Pēc daudziem nostrādātiem gadiem bāriņtiesā Ludzas novada Salnavas ciemata iedzīvotāja Tatjana Ločmele atstāja algotu darbu vietējā pašvaldībā un kļuva par mājražotāju. Nu viņas ceptos gardumus iecienījuši gan vietējie, gan arī pilsētnieki.
Strauji tuvojas Dziesmu un deju svētki, kas šogad ir īpaši, jo svinēsim Dziesmu svētku 150. gadu jubileju. Kā dziedātāji, dejotāji, mūziķi gatavojas jūlija pirmajai nedēļai? Cik emocionāli piesātināts ir šis laiks? Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" viesojās pie pastalu meistara Alberta Brokāna, kurš aprēķinājis, ka viņa darinātajās pastalās dejo vismaz trešdaļa visu Deju svētku dalībnieku.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
