Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Vēlme izprast, kā runāt ar cilvēkiem, kas iet caur grūtībām, pamudināja advokāti Inesi Stankeviču kļūt arī par kapelāni. Lai gan sākotnēji bijis bail pat ieiet slimnīcā, šobrīd viņa tādā strādā, sarunājoties un uzklausot smagi slimus pacientus, kuri bieži vien slimnīcā jūtas gaužām vientuļi, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Kaut uz nedēļu atpūsties no kara šausmām, nemitīgajiem uzlidojumiem un nedrošības sajūtas par vecākiem, kuri devušies uz fronti sargāt dzimteni. Latvijā šonedēļ norisinās fonda "Namejs" rīkotā nometne Ukrainas karavīru bērniem.
Atvērtas sirdis, dzirkstošas acis un milzīgs entuziasms – šādas īpašības piemīt katram no aptuveni četrsimt pasaules latviešu saieta dalībniekiem Preiļos, kur tas notiek pirmo reizi. Nedēļas garumā dažādu speciālistu vadībā ģimenes apgūst tautas tērpu darināšanu, tautasdziesmu un godu nozīmi, kā arī valodas, kultūras un vēstures tradīcijas.
"Ģimenes uzņēmums, kam bites sparģeļos un medus stropos!". Tā sevi piesaka Krimuldas pagasta saimniecība "Lejaslīves". Bez sparģeļiem un medus saimniecībā vēl tiek gatavots biškopības inventārs, audzēti gaļas liellopi un uzņemti tūristi. Saimnieki Lelde un Atis Vaļļi uzskata, ka daudzpusīga saimniekošana gan mazina dažādus riskus, gan arī ir interesantāk pašiem, jo visu laiku jāmācās.
Dievnamā Ukrainas ciematā, kurā paralēli karavīru aprūpei darbojas kara mediķe no Latvijas, notikušas pirmās kristības, kopš sākās Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā. Meitenītes Emīlijas krustmāte ir latviešu mediķe Sarmīte Cīrule, kura atzina – tas ir liels gods un aizkustinājums.
Iemācīties latviešu valodu sākumā šķita neiespējami, bet tagad ukrainiete, tulce un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas klases absolvente Viktorija Prituļaka latviski runā nevainojami. Viktorija jau 12 gadus dzīvo Latvijā un nodarbojas ar diplomātisko un politisko tulkošanu. Kad Saeimas deputātus uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tieši Viktorija nodeva politiķa vēstījumu. Tulce Latvijas Radio raidījumā "Monopols" atzina, ka skumjas par dzimteni viņu pārņem katru dienu.
Santa un Ričards Šmiti dzīvo Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Jaunā ģimene pirms pieciem gadiem atgriezās Santas dzimtajā pusē un izveidoja biedrību "Sēlijas laivas". Lai varētu laivot pa Dienvidsusējas upi, to vajadzēja attīrīt no kokiem. Santa rakstīja projektus, un tagad ir gan upe iztīrīta, gan nopirktas 80 laivas. Biedrība "Sēlijas laivas" arī organizē pārgājienus un veido pirmo dabas izglītības centru Sēlijā, Šmiti stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Šajos Dziesmu un deju svētkos pasaulei sevi pieteica viens Dziesmu svētku bērniņš – Anne Zvaigznīte. Viņas mamma ir Vidzemes Augstskolas un Valmieras jauniešu kultūras centra kora "Skan" dziedātāja. Helēna Zvaigznīte, ievērojot visas Dziesmu svētku bērnu dzimšanas labākās tradīcijas, Rīgas Dzemdību namā ieradās ar neatliekamo palīdzību – tieši no ģenerālmēģinājuma, tautastērpā un ar vainagu galvā.
Meža īpašnieks Valdis Kalns ir savas dzimtas īpašumu saimnieks. Ikdienā iztiku viņš pelna biroja darbā Rīgā, taču brīvdienās ir atrodams Kuldīgas meža biezokņos. Te viņš pats čaklām rokām aprūpē senču atstāto meža puduri un rāda saviem bērniem, kā lietas top darot. Valdis ir savā mežā saimnieks, kam pietiek ar mazumiņu, jo spēku smeļas ģimenē un savos četros bērnos, viņš apliecināja Latvijas Televīzijas raidījumā "Meža stāsti".
Izstāde "Cilvēka stāsts" ir par Zigi – cilvēku, kurš ir riteņkrēslā un dzīvo ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā Skrundā. Tas ir stāsts, kā savu dzīves piepildījumu viņš atradis mākslā un ar mākslinieces Sindijas Kļaviņas atbalstu to īstenojis izstādē. No jaunā gada Sindija brīvprātīgi viesojas pansionātā un pavada daudz laika sarunās ar Zigi, iedrošinot viņu gleznot arvien vairāk.
Viņa sevi raksturo kā vienpati. Viņas ikdienas maršruti ir kilometriem gari pa Latvijas mežu, purvu un silu plašumiem. Viņai rokās ir pieraksti, planšete, bet mugursomā – tēja un maizītes. Viņa nestaigā bezmērķīgi, gluži otrādi – skatās rūpīgi un meklē Latvijas dabas bagātības. Viņa ir mežu "labā feja" Vija Kreile. Vides eksperte, kas rūpīgi meklē cēloņus dabas procesiem un vienmēr pirmajā vietā iepretim biznesam liek dabas vērtības, – par to vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Meža stāsti".
Mežkopis Vilnis Otvars laimīgi dzīvo Madonas pusē. Pie paša atjaunotās mājas karoga mastā plīvo Latvijas karogs, un Ukrainas karogs arī būšot līdzās, kad ukraiņu tauta gūs uzvaru, viņš stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Meža stāsti". Ikdienā Vilnis "tur" grūtu cīņu pret invazīvo sugu latvāni. Savu mūža darbu pētniecībā un praksē viņš veltījis šīs sērgas apkarošanai Latvijas mežos. Pētījis un cīnījies – gan ar mačeti un sviedriem, gan ar prātīgu darbošanos, kas nes rezultātu.
Vita Ozerinska dzīvo un saimnieko Valmieras novada Burtnieku pagastā. Vita ir daiļdārzniece, beigusi Bulduru tehnikumu, bet pirms astoņiem gadiem no visdažādākajiem augiem sākusi gatavot ziedūdeņus jeb hidrolātus ar zīmolu "Saules rasa". Sākotnēji tas bijis vaļasprieks, kam iedvesmojušas draudzenes, bet nu jau kļuvis par Vitas ienākumu avotu, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Nekas mums no gaisa nav kritis – viss pašu sastrādāts un nopelnīts," par darbošanos savā saimniecībā Stalbes pusē Latvijas Televīzijas raidījumam "Province" sacīja Kristers. Savukārt ceļš uz mūziku bijis itin neparasts – bērnībā tā riebusies, bet vēlāk viņš sapratis, ka nepatikas cēlonis ir viņa iedzimtā absolūtā dzirde, kas neļauj samierināties un baudīt neprecīzu un nekvalitatīvu skaņu.
Pēc gadu ilgas veselības pasliktināšanās 17 gadu vecumā Kristai tika diagnosticēts vēzis – Hodžkina limfoma. Arī savu 12. klases izlaidumu viņa sagaidīja, zinot, ka pēc tā atkal būs jābrauc ārstēties. Šobrīd pagājuši jau trīs gadi, kopš vēzis ir remisijas stadijā. Krista dzīvo ar apziņu, ka garantiju nav un slimība jebkurā brīdī var atgriezties, bet tas netraucē viņai dejot tautas dejas, studēt un baudīt dzīvi, viņa stāstīja Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta".
Jānis Grahoļskis Talsu novada Laidzē izveidojis kokapstrādes uzņēmumu "Ingrid D". Tajā strādā 60 darbinieki, ieviestas modernas tehnoloģijas, un produkcija tiek eksportēta uz dažādām pasaules valstīm. Grahoļsku ģimenē aug četri bērni, un divi no tiem jau strādā tēva uzņēmumā, bet Jāņa sieva strādā uzņēmuma veikalā Talsos, vēsta Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Cilmes šūnu terapija un rehabilitācija ir nesusi rezultātus – tādas ir jaunākās ziņas par mazās Ances veselību. Meitene piedzima vesela, bet mammas vardarbības dēļ ir sakropļota uz mūžu. Ances stāsts aizkustināja daudzus, un iedzīvotāji saziedoja līdzekļus cilmes šūnu terapijai.
"Baltkrievi mums vienkārši palūdza – stāstiet par to, kas notiek te, jo pirmo laiku viņiem bija atslēgts internets," tā biedrības "FreeBelarus" pirmsākumus atcerējās viena no brīvprātīgajām Aija Mežale. Lai arī šobrīd, kad kādā mēra sabiedrības un mediju uzmanību Baltkrievijas tematikai ir aizēnojis karš Ukrainā, biedrības pārstāvji turpina aktīvi informēt par aktualitātēm un politieslodzīto likteņiem biedrības "Twitter" kontā @free_Belarus_lv, kā arī sniedz atbalsta pasākumus un cīnās par bēgļu tiesībām. Portāls LSM.lv sazinājās ar divām biedrības pārstāvēm – Aiju Mežali un Ilvu Everti, kuras brīvprātīgi darbojas tieši biedrības "Twitter" kontā.
Militārā kapsēta Lommelē, Beļģijā, ir lielākā Otrā pasaules kara vācu militārā kapsēta Rietumeiropā. Kopējā 16 hektāru platībā ir apbedīti 542 kritušie no Pirmā pasaules kara un 38 569 kritušie no Otrā pasaules kara. Katriem diviem mirušajiem ir uzlikts viens krusts. Dažkārt vienā kapā guļ līdz pat deviņiem karavīriem. Viņu dzīves datumi ir iegravēti uz metāla plāksnītēm, kas novietotas abās krusta pusēs. Kapsētā guļ arī latvieši. Un mūsu tautieši katru gadu turp dodas svētceļojumā. Speciāli portālam Latviesi.com vairāk stāsta Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Pasaulē Vācijas apgabala prāvests Klāvs Bērziņš.
Ieva Zariņa no Ventspils novada Tārgales pagasta pērn konkursā "Sējējs" saņēma atzinību nominācijā "Jaunais, veiksmīgais zemnieks", jo kopā ar vīru viņa izveidojusi saimniecību, kur 200 hektāros audzē graudus. Vienlaikus Ieva ir arī valdes locekle uzņēmumā SIA "Tārgalīte", kas 1500 hektāros audzē graudus un uztur 570 govju ganāmpulku. Ievas vadībā pirms diviem gadiem tika uzcelta moderna kūts, kurā govis slauc četri roboti, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
