Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Keramiķe Agnese Čakša pirms pieciem gadiem atgriezās Latvijā no Anglijas un kopā ar vīru Daini Līvānu novada Rudzātu pagastā izveidoja keramikas darbnīcu "Mālkalns". Jaunā ģimene no Anglijas Latvijā atgriezās tāpēc, ka savu pirmo bērnu – meitu Dainu – vēlējās izaudzināt Latvijā, taču tas ļāvis pievērsties arī keramikai, Agnese atklāja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa nesen vēstīja par zobārstu pāri, kas turpina strādāt Doneckas apgabala pilsētā Kramatorskā. Toreiz pie viņiem salabot zobus bija ieskrējis ukraiņu karavīrs Svjatoslavs Boiko.
Dāvis Stepanovs un Andis Poļaks, divi studenti no Latvijas, 2022. gada septembrī uzsāka maģistra līmeņa studijas Upsalas Universitātē Zviedrijā. Intervijā ar LSM viņi pastāsta par savu pieredzi ar studiju procesu šajā augstskolā, tās studentu kultūru un dzīves izmaksām Upsalā.
Uz jautājumu, ko dvīņu brāļi Lielbārži iemācījās ātrāk – staigāt kājām vai braukt ar motociklu, tēvs Kaspars bez vilcināšanās atbild, ka abi šie procesi notika teju vai vienlaicīgi, jo, tik tikko izkāpuši no šūpuļa, Daniels un Bruno sēdās kvadracikla mugurā. Bet laikā, kad viņu vienaudži vēl spēlējās pa smilšu kastēm, abi brāļi jau sāka braukt smilšu sacīkšu trasē ar savu pirmo krosa motociklu ar blakusvāģi. Un tas nekas, ka viņi vēl nav ieguvuši motocikla vadītāja apliecību, jo to iegūt liedz likums, tas nekas, ka sacīkšu trasē jāspēkojas ar lieliem un titulētiem onkuļiem, – liezērieši Daniels un Bruno Lielbārži pagājušajā gadā savos 16 kļuva par jaunākajiem Latvijas čempioniem motokrosā blakusvāģu klasē.
Ukraiņi frontes vajadzībām mēdz atrast attapīgus risinājumus, kas palīdz cīņā ar Krievijas karaspēku. Viens no tiem – padomju laikos ražotie motocikli ar ukraiņu varenās upes Dnipras vārdu. Mocīši ir Ukrainas karavīra Pavlo Čerņenko aizraušanās, gādājot un aprīkojot tos frontei. Bet, lai Pavlo tas izdotos, bija vajadzīga arī Latvijas ķirurga Olafa Libermaņa palīdzība.
Karā pamestais dzīvais privātīpašums – tā var teikt par savvaļas dzīvniekiem, kurus savā īpašumā turēja cilvēki Ukrainā, kas pēc Krievijas iebrukuma pameta tos, daļu – ieslodzītus krātiņos. Viņus tagad glābj Natālija Popova, kura pirms kara bija uzņēmēja, bet nu dodas pat uz frontei tuvām vietām, lai izvestu nelaimē nonākušos dzīvniekus. Pēc atlabšanas tie nonāk dzīvnieku centros Francijā, Vācijā, Spānijā, Nīderlandē, ASV, Dienvidāfrikā un citur pasaulē.
Kristīne Liepiņa ir alpīniste, kura iekarojusi vairāk nekā 150 virsotņu, tai skaitā deviņas augstākās Dienvidamerikas kontinentā. Viņa arī grāmatas "PAMIRS mana sirds mīlestībā" autore. Stāstot par savu aizraušanos, alpīniste atzīst, ka tā var būt ārkārtīgi bīstama, bet vienlaikus uzsver – nekas cits nerada lielāku prieku un gandarījumu. Lai virsotnes izdotos sasniegt, ir kārtīgi jāgatavojas, turklāt virsotne ir tikai pusceļš, Kristīne uzsvēra Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" raidierakstā "Veiksme neveiksmē".
Jau vairāk nekā gadu daudziem Ukrainas iedzīvotājiem dzīve kara dēļ rit ārpus dzimtenes. Arī Koļesņiku ģimenei, kas šobrīd dzīvo Rēzeknes novadā. Ik dienu viņi joprojām palīdz citiem kara bēgļiem, piedāvājot pārvadājumu pakalpojumus un nopelnot sev iztikai. Aktīvs darbs rit arī pie šova organizēšanas bērniem.
Bijusī matemātikas skolotāja Skaidrīte Nagliņa saldskābmaizi un sklandraušus cep maizes krāsnī pēc savas mammas receptēm. Skaidrīte jau trīs gadus ir pensijā, bet uzņem tūristus un vada nodarbības maizes un sklandraušu cepšanā gan savā viensētā "Zeijas", gan suitu ķēķī Alsungā. Suitiem ir, ar ko lepoties, tāpēc tradīcijas jānodod tālāk nākamajām paaudzēm, viņa uzsvēra Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Romāns Besedins ar Ukrainas frontes segvārdu "Fantomass" savu Natāliju apprecēja burtiski zem lodēm – vienīgajā dzimtsarakstu birojā, kurš tobrīd Harkivā strādāja. Viņi bija kopā desmit gadus, bet tieši karš lika abiem attiecības noformēt oficiāli. Savukārt Latvijā dzimušās ukrainietes Darijas kvēlākais pielūdzējs tagad ir žurnālists Sergejs – ievainots Ukraiņu puisis. Valentīna dienā Sergejs Dariju bildināja, kāzas būs šovasar. Latvijā.
Ilga Rudoviča lielāko daļu dzīves pavadījusi Ludzas novada Mežvidu pagasta Padolē. Ilga ir aktīva sieviete, kura piedalās dažādos pasākumos, labprāt ceļo un ir pārliecināta, ka viņai kā latgalietei nav nekā dārgāka par dzimto zemi, savu dzimtu un mājām. Lai saglabātu nosaukumus latgaliešu valodā, Ilga Rudoviča piedalījusies arī Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta rīkotajās vietvārdu un apvidvārdu talkās.
Arī Kurmāles pagasta Vārdupe ir vieta Latvijā, kur sestdien, 25. martā, pulcējās cilvēki, lai atcerētos padomju okupācijas varas noziegumu – pretlikumīgu cilvēku aizvešanu uz Sibīriju. Viens no viņiem ir Ikars Strautnieks. 1949. gada 25. martā viņam bija 13 gadu, kad ļaunums dzīves sapņiem pārvilka svītru. Viņš palīdzējis iekārtot piemiņas vietu, kur savas dzīves un visas Latvijas vēstures traģēdiju piemin, stādot pirmos pavasara ziedus.
Šobrīd 73 jaunas sievietes Āfrikā aizrautīgi apgūst uzņēmējdarbības gudrības Latvijas pasniedzēju vadībā. Savukārt Zambijas un Namībijas valsts pārvaldes institūcijas un uzņēmēji gaidīt gaida Latvijas ekspertu konsultācijas un gatavi pirkt gan mūsu pieredzi, gan gatavus produktus, piemēram, digitalizācijas jomā. Projekts "Viņa pārveido pasauli" ir Latvijas pirmais apjomīgais sadarbības projekts ar Āfrikas valstīm, kura potenciāls nākotnē ir milzīgs un Latvijai ļoti nozīmīgs.
Pirms skumjā datuma – 25. marta – Rus.lsm.lv viesojās Daugavpils politiski represēto klubā un pierakstīja divus stāstus.
Pensionāre no Vecumnieku pagasta Beibežiem Sarmīte Kampāne pirms diviem gadiem piereģistrējusi kāda jaunekļa automašīnu uz sava vārda. Tagad sieviete, kura nemaz neprot stūrēt auto un ir cilvēks ar speciālām vajadzībām, maksā sodu par cita cilvēka grēkiem, vēstīja LTV raidījums "4. studija".
"Es esmu piederīgs valstij, esmu diezgan liels patriots. Manuprāt, ja nebūtu tādas organizācijas kā LNK, Latvijā būtu grūti ar profesionālo boksu," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja bokseris Emīls Špīss.
Sandra Valaine Jelgavas novada Cenu pagastā pirms pieciem gadiem izveidoja savu uzņēmumu. Viņa no lina šuj galdautus, dvieļus, gultasveļu un citus izstrādājumus, kā arī nodarbojas ar izšūšanu. Šūšanu uzņēmēja apguva jau bērnībā, taču tikai pēc bankā nostrādātiem gadiem viņa īstenoja savu sapni par šūšanas darbnīcu, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Ainai Jurēvicai-Krēmerei bija desmit gadi, kad viņu 1949. gada 25. martā savāca no skolas sola un izveda uz Sibīriju. Tur viņa pavadīja deviņus gadus.
Kad Anastasijai Sproģei bija astoņi gadi, viņa kopā ar brāli mammas alkoholisma dēļ nonāca bērnunamā. Tur citi bērni Anastasiju izsmēja un bija nežēlīgi. Viņa nezināja, kas ir mātes mīlestība, un ilgojās pēc tās. Tēvu viņa nekad nav redzējusi, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja pati Anastasija.
Būdama četrgadīga meitene, Malda Jansone 1949. gadā pārcieta ceļu uz tālo Tomskas apgabalu. Tur viņa pavadīja astoņus gadus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
