Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Laukos darba pietiek un vienmēr var atrast, ar ko nodarboties, ir tikai jābūt idejām un vēlmei – šāda pārliecība ir Gulbenes novada Daukstu pagasta "Āriņu" saimniecei Līgai Endei-Griķei, kura kopā ar dzīvesbiedru Aivaru izveidojusi savu uzņēmumu "Pirtslietu darbnīca". Taču nav tā, ka saimnieki visu laiku veltītu tikai savam biznesam, piemēram, ziemā "Āriņos" notiek slēpošanas sacensības "Āriņu slēpojums", bet vasarā uz sacensībām tiek aicināti skriešanas entuziasti.
Cēsinieki Kārlis un Inga Brūveri uz Kārļa vectēva māju Lazdukalna pagastā Balvu novadā pārcēlās dzīvot pirms 10 gadiem. Kārlis ir galdnieks, un, lai arī attāluma no Rīgas dēļ nācies samazināt klientu loku, tomēr, arī strādājot savā kokapstrādes uzņēmumā Rugājos, nopelnīt iztikai varot. Kopš Lieldienām turpat galdniecības ēkā viņi ir atvēruši arī savu kokdarbu veikaliņu, kurā var iegādāties Kārļa darinātas praktiskas lietas un suvenīrus. Arī putnu būrīti, kas izskatās kā fotoradars ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.
"Tāpat vien sēdēt uz pasaulē gūtām zināšanām nav lietderīgi," Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis" sacīja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi, kuri, sasmēlušies pieredzi ārvalstīs, nu atgriezušies Latvijā un ar savām zināšanām gatavi dalīties tālāk jau valstiskā līmenī. Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais asistents, Latvijas Universitātes doktorants Oskars Teikmanis un digitālā mārketinga speciālists Roberts Strenga iesaistījušies biedrībā "Ar pasaules pieredzi Latvijā", lai gūtās zināšanas un pieredzi ieguldītu dzimtenē.
"Augusta zemenes" un "Augusta stallis" – šos zīmolus izveidojuši Iveta un Guntars Dzērves, kas savu biznesu attīsta Siguldas novada Mālpilī. Ivetas aizraušanās ir zirgi, tagad ganāmpulkā viņu ir 15, un Iveta Mālpilī veido Zirgu asistētas mācīšanās un terapijas centru. Savukārt Guntars ir agronoms, kurš siltumnīcā un tuneļos audzē agrās zemenes, kā arī savās zināšanās dalās ar citiem, par saimniekiem vēstīja Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Valdis Jurgelāns savulaik bijis Nacionālo bruņoto spēku karavīrs, arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas mācībspēks un vadījis Latviešu virsnieku apvienību. Taču tagad viņa ikdiena paiet Ukrainā, Poltavā, kur uzreiz pēc kara sākuma pieteicies ukraiņu aizsardzības spēkos. Pašlaik Latvijas armijas rezerves pulkvežleitnants ir nelielā atvaļinājumā no kara un ar Latvijas Televīzijas raidījuma "1:1" skatītājiem dalījās kara laikā pieredzētajā.
Ogres novada Ķeipenes pagasta "Ķentenos" pirmos augļu kokus iestādīja 1992. gadā. Tagad tēva uzsākto darbu turpina dēls – agronoms Egils Kalva. 10 hektāros viņš audzē ābeles, upenes, avenes un vīnogas – gan uz lauka, gan siltumnīcā. Arī Egila sieva Sanita ir agronome. Abi iepazinās, studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātē, un tagad audzina divas meitas – Gunu un Māru. "Ķenteni" ir ģimenes saimniecība, un Egilam darbos palīdz gan sieva, gan citi ģimenes locekļi, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste Dace Stirāne jau vairāk nekā 25 gadus strādā medijos. Dace ir raidījuma "Panorāma" atbildīgā redaktore – katru otro nedēļu viņa gādā par raidījuma saturu un ziņu sižetu daudzveidību, vienlaikus Dacē nerimstoši pulsē korespondentes gars – līdz šim saņēmusi Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) balvas par izciliem sasniegumiem žurnālistikā – to vidū par reportāžu "Pie pieminekļa neslēpj atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā" (2022) un kopā ar citiem žurnālistiem strādājot pie dokumentālā stāsta "Zolitūde. Pēcvārds" (2014).
Lotte Tisenkopfa-Iltnere ir uzņēmēja, dabīgās kosmētikas uzņēmuma "Madara Cosmetics" līdzīpašniece un dibinātāja, trīs bērnu mamma un dabas mīļotāja. Kareivīgs noskaņojums un apņēmība cīnīties pret netaisnību Lottei piemīt jau kopš bērnības, līdz ar to likumsakarīgi, ka arī viņas uzņēmums iestājas par to, kas pašai svarīgi – dabas saudzēšanu. Bet skeptiķos uzņēmēja neklausās, jo uzskata, ka, jā, konkurence ir visur, bet vienmēr ir arī iespēja, viņa uzsvēra Latvijas Radio raidījumā "Veiksme neveiksmē".
Vecvecmāmiņa Stefānija Klētniece (75) jau nepilnus 50 gadus strādā bērnudārzā. Viņa uzskata, ka sava laika jauniešus nevar salīdzināt ar mūsdienu jauno paaudzi, – šodien bērni ir daudz gudrāki, daudz vairāk redzējuši un piedzīvojuši. Arī vide, kurā uzaug bērni, ir krietni mainījusies, un tas ievieš savas korekcijas. Vienlaikus bērni visos laikos ir bērni, viņiem joprojām vajag reizēm pakratīt ar pirkstu, bet reizēm samīļot, viņa pauda Latvijas Radio 5 raidierakstā "Kā ir būt".
Limbažu novada Liepupes pagasta "Zemnieki" ir māsu Kristīnes Lindenbergas un Līgas Vilnes dzimtas mājas, kurās joprojām saimnieko viņu mamma Benita. Tikmēr māsas, atgriežoties dzimtajā pusē, turpat blakus izveidojušas pašas savas saimniecības – tur dzīvniekus gan savam priekam, kā arī nodarbojas ar pienkopību un mājražošanu, viņas stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Kā tas ir – pārcelties pāri ekvatoram un sākt dzīvi pilnīgi citā zemeslodes pusē? To zina pastāstīt Unza Razanakoto, kurš ir no Madagaskaras, bet tagad savu dzīvi veido Talsu novada Mērsragā. Nedz ģeogrāfiski tālas zemes, nedz valoda, nedz atšķirīgā daba viņam nav šķērslis, lai veidotu mājas tālu no dzimtenes.
Kristaps Siliņš ir "McCANN Riga" reklāmas aģentūras vadītājs, zīmolu stratēģis un reklāmas lietpratējs. Viņš atzīst, ka viņam dzīvē ir paveicies – īpaši ar labiem cilvēkiem apkārt. Vienlaikus, lai arī Kristaps šobrīd vada ar dažādiem tituliem apbalvotu un veiksmīgu aģentūru, ceļš līdz tam nav bijis viegls – ir bijis laiks, kad jānakšņo ofisā un jācīnās par katru dienu, viņš atklāja Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" raidierakstā "Veiksme neveiksmē".
Ēriks Kleins vienmēr bijis sabiedrības dvēsele. Dzimis 1953. gadā plašā romu saimē, kur radinieki ir ne tikai vistuvākie, bet arī attāli radi un visi tautieši. Bērnība Sabilē viņa atmiņās ir ļoti saulains laiks, kaut arī pēckara nabadzība un padomju realitāte sniegusi pavisam knapu dzīvošanu un pieradinājusi pie smaga darba. Ērika mīļā tante uzraudzījusi viņa skološanu, un Ēriks pabeidzis gan skolu, gan tehnikumu un padomju laikā sevi piepildījis romu tautībai raksturīgajā tirdzniecības nozarē. Taču viņš vienmēr ir bijis sapņotājs un romantiķis, kam gribas svētkus, gribas, lai viss ir skaisti, lai apkārt visi lustējas un tikšanos ar Ēriku neaizmirst.
Kādreizējās skolotājas un klases audzinātājas Valijas Rozītes 102. dzimšanas dienā sapulcējies 1951. gada Andreja Pumpura 11. pamatskolas izlaidums – lai arī skolnieces pašas jau ir cienījamos gados, savu audzinātāju viņas aizvien cieņpilni dēvē tikai un vienīgi par skolotāju, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
"Atgriezīšos mājās tikai tad, kad Ukraina būs brīva!" ukrainiete Marija Koņahina ir pārliecināta, ka noteikti šāda iespēja būs, bet nelolo cerības, ka tas varētu notikt drīz. Lai ģimenei būtu iztikas līdzekļi un šis laiks, kuru nākas pavadīt projām no dzimtenes, būtu aizpildīts, viņa kopā ar māti Alūksnē atvērusi kafejnīcu "Citra".
Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības tīkls izveidojis sarakstu ar Eiropas līmeņa Top 100 sievietēm, kuras darbojas sociālajā uzņēmējdarbībā. Tajā iekļautas četras pārstāves no Latvijas. Zvanu centra "Sonido" dibinātāja Inga Muižniece ir viena no viņām. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņa kļuva par sociālo uzņēmēju.