Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Anete Stīpniece ir "Black Hawk" helikopteru inženiere, savukārt Ēriks Feldentāls Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēkos ir atbildīgs par lidmašīnām. Abi par savu darbu pauž gandarījumu un uzsver, ka visvairāk prieka ir par darba daudzveidību. Kā viņi nonāca līdz šādai profesijai, un kāda ir darba ikdiena Gaisa spēku Lielvārdes bāzē, strādājot ar lidaparātiem?
Pērn par Latvijas "Dižprojektu 2022" kļuva tūrisma objekts "Apgrieztā māja" Tukuma novada Smārdes pagastā. Tā īpašnieki Guntis un Ilze Baltgalvji dzīvo Rīgā, bet lauku īpašumu nopirka pirms 10 gadiem. Tā kā zeme pie mājas ir tikai 1,7 hektārus liela, saimnieki četru gadu laikā izveidojuši neparastu tūrisma objektu un turpina to papildināt, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Ukrainiete Svetlana Vorožbita Krievijas tanku savā dārzā ieraudzīja okupācijas pirmajā dienā. Tagad viņa Rankā radusi pagaidu mājas un darbu skolas virtuvē. Bet Mātes dienā īpaši ilgojas pēc savas mammas, kura palika Ukrainā, un savas meitas, kura devusies uz Spāniju. Karš kuplo ģimeni izmētājis pa trim valstīm, un Svetlana nezina, kad atkal izdosies Mātes dienu svinēt tā, kā bija ierasts.
Skaistu dāvanu gaidāmajā Mātes dienā deviņām Liepājas Veco ļaužu dzīvojamās mājas iemītniecēm ceturtdien, 11. maijā, sagādāja Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņi – topošie frizieri, kuri kundzēm apgrieza un ieveidoja matus. Dažas seniores neslēpa, ka frizieri ikdienā apmeklē daudz retāk, nekā gribētos, jo nevar atļauties par to samaksāt, tāpēc jauniešu dāvana kundzes ļoti aizkustināja.
Diāna Lapkis ir viena no četrām Latvijas sievietēm, kuru Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības tīkls iekļāvis to sieviešu TOP 100, kuras aktīvi darbojas sociālās uzņēmējdarbības jomā. Diāna vada sociālās uzņēmējdarbības akseleratoru "New Door", kas palīdz attīstīties jaunajiem sociālajiem uzņēmumiem. Kā sākās Diānas ceļš uz sociālo uzņēmējdarbību?
Aleksa jau no pašas bērnībās bēga no realitātes. Viņu nepieņēma vienaudžu vidū, tika arī fiziski iespaidota. Viņa jutās citāda, atšķirīga, un tas, iespējams, ir bijis iemesls atstumšanai. Tad Aleksas dzīvē ienāca kosplejs. Izmēģinot dažādus tēlus, viņa varēja iegūt tās īpašības, kuras reālajā dzīvē viņai nepiemita, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Aleksa.
Liene un Ričards Kalnciemi Tukuma novada Irlavas pagastā dzīvo jau astoņus gadus. Pirms tam abi dzīvoja Jūrmalā, bet laukos nolēma audzēt bioloģiskās vistas – lēni augošus broilerus. Tagad kūtis ir modernizētas, un tajās dzīvo 10 000 franču šķirnes broileri. Zemnieku saimniecībā "Karotītes" izaudzētie bioloģiskie broileri tiek eksportēti uz Igauniju, turpinās sarunas par sadarbību arī ar citām valstīm, Kalnciemi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Gada laikā viņam nav bijusi neviena brīva diena. Kara laika kurjers Ivans Trubilko ir viens no tiem, bez kuriem palīdzība nenonāktu līdz karavīriem frontē un civilajiem piefrontes zonā. Kā intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pastāstīja Ivans, pie bailēm viņš jau ir pieradis, turklāt ne reizi vien viņam sanācis nokļūt arī apšaudēs. Kā brīvprātīgais viņš izsaka lielu pateicību Latvijas cilvēkiem par atbalstu un ir pārliecināts – sniegtā palīdzība pie mums atgriezīsies simtkārtīgi.
Mobilā virtuve mini pankūku cepšanai ir Saldus iedzīvotājas Lauras Rītiņas biznesa ideja, kas tagad ir kļuvusi par viņas galveno nodarbošanos. Ar ideju par mobilo dārza kafejnīcu šogad Saldū viņa kļuva par konkursa "Laukiem būt!" uzvarētāju. Iegūto naudas balvu, 2600 eiro, viņa izmantos mobilās virtuves vajadzībām. Laura ir pavāre ar 20 gadu ilgu pieredzi. Ilgs laiks pavadīts, strādājot Londonā un Vācijā, taču, atgriežoties Latvijā, ar laiku sapratusi, ka nevēlas strādāt kādā darba vietā, bet labāk veidot ko savu.
Liesma 26 gadus nostrādājusi Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Viņa vienmēr uzskatījusi, ka vispirms cilvēks ir jāmāca, jādod iespēja laboties un tikai tad jāsoda. "Es šo dzīvi ļoti mīlu un esmu laimīga, ka esmu piedzimusi šajā laikā. Es nekad otram nedarīšu sliktu, bet centīšos vienmēr palīdzēt," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Liesma Neipreisa.
Putnu vērošana un tagad arī to zīmēšana ir kļuvusi par neatņemamu dzīves daļu 17 gadus jaunajam pāvilostniekam Valteram Videniekam, kuru atbalsta viņa vecāki. Šogad viņš pirmo reizi dalījās ar savām zināšanām par putniem, vadot divus pārgājienus interesentiem Kurzemē, kas notika Ornitoloģijas biedrības rīkotajās Putnu dienās.
Jelgavā romu nav daudz, taču pašvaldības un Kultūras ministrijas projektos rūpēm par viņiem ir stabila vieta – tagad atbalstu sniedz Anžela Janavičute, kas Jelgavā veic mediatores darbu. Anžela šobrīd Jelgavā ir gan savas ģimenes māte, gan visas romu kopienas jaunā "kopā saturētāja" – ar visu sirds siltumu un atbildību.
Rīgas pilī svētku noskaņās ceturtdien, 4. maijā, notika augstāko valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija. Par sevišķiem nopelniem Latvijas labā Viestura ordeni tajā saņēma arī medicīnas māsa, Ukrainas armijas rotas galvenā kaujas mediķe Sarmīte Cīrule. Ukrainā viņa strādā kopš aizvadītā gada septembra un darbojas ļoti tuvu pašam kauju epicentram. Šobrīd viņa uz dažām dienām ieradusies Latvijā, bet atzina, ka domās joprojām ir Ukrainā pie saviem karavīriem, kuriem mediķu palīdzība ik dienu ir ļoti nepieciešama.
Kad jelgavnieks Māris Pafrats ar ideju par kaņepju audzēšanu piedalījās konkursā "Laukiem būt!", viņš nenojauta, ka kaņepju audzēšana un kaņepju produktu ražošana kļūs par visas dzimtas rūpalu. Tagad mazajā biznesā piedalās ne tikai viņa sieva Marta, bet arī sievas mamma Evija Spalva un viņas māsa Ieva Matīsa ar bērniem un vīriem. Visi ikdienā strādā algotus darbus un ar kaņepēm nodarbojas vakaros un brīvdienās, tāpēc mazais bizness šobrīd lielu peļņu nenes, toties saliedē ģimeni, Māris stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Ukrainas karā emocionāli un fiziski cietušiem bērniem traumas izpaužas arvien smagāk. Tā atzīst Bērnu slimnīcas fondā, kas ukraiņu kara bēgļiem Rīgā organizē jau otro psiholoģiskās rehabilitācijas nometni. Šajā reizē desmit dienu garajā nometnē nonākuši divdesmit bērni un 14 mātes. Fondā norāda, ka, salīdzinot ar decembri, kad notika pirmā nometne, bērniem aktīvāk ir novērojama depresija un pašnāvības mēģinājumi.