Dzīve & Stils / Sarunas
Bieži vien ilgtspējas iniciatīvas faktiski pie ilgtspējas nenoved. Uzņēmumiem, politiķiem, valdībām tas tagad ir primārais sauklis – mēs visi runājam par ilgtspēju, bet praksē tas pie ilgtspējīgākas ekosistēmas nav novedis. Analizējot daudzas no ilgtspējas iniciatīvām, atklājas, ka īstenībā tajās nekā vairāk kā zaļas krāsas nav, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris", stāstot par saviem pētījumiem Arābu līča valstīs, pauda sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa.
Runājot par sabiedrisko mediju apvienošanas ideju, sabiedrībai ir daudz skaidrāk jāizstāsta, ka sabiedriskie mediji ir vajadzīgi valsts attīstībai – sākot ar kultūras mantojumu, tiesiskumu, nacionālo biznesu līdz pat sportam. Protams, medijus var apvienot gan labi, gan slikti, bet ar investīcijām, labiem menedžeriem un sabiedrības spiedienu, lai mēs ietu uz priekšu, sinerģija ir iespējama, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda žurnālists Jānis Domburs.
Gusts Kikusts pazīstams kā Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta Panorāma" vadītājs, bet pats saka, ka pirmkārt ir ģimenes cilvēks – tētis desmitgadīgajai meitai un dēlam, kam rit pēdējais gads bērnudārzā. "Skolas uzdevumi vēl nav tik sarežģīti, varu vilkt līdzi," Gusts smejas. "Īpaši mūzikā, jo no saviem mūzikas skolas gadiem joprojām atceros solfedžo, piemēram, pamatakordus un visus to apvērsumus."
Krievijas ambīcijām robežu nav – tā paņems visu, ko spēs paņemt, un par to mums nevar būt ilūziju. Mums jābūt gataviem, ka Krievija nākotnē varētu atgūties un kļūt par nopietnu draudu arī Baltijas valstīm, – tas ir mūsu pašu mājasdarbs. Vienlaikus skaidrs, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins grib dzīvot, viņš negrib mirt, un jebkurš uzbrukums NATO valstīm šobrīd viņam būtu pārāk liels risks, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda publicists un žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps.
Ja cilvēkam nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, lai varētu strādāt, viņš valodu iemācās ļoti ātri, taču Daugavpilī un citur Latvijā ir cilvēki, kas spēj organizēt savu ikdienu un pat profesionālo darbību tā, lai latviešu valoda viņiem nebūtu vajadzīga. Tas skaidrojams ar vidi, kādā cilvēks dzīvo – Daugavpilī latviešu valodas nesēji ir mazākumā, tāpēc motivāciju apgūt valodu ir jārada gan ar likuma normām, gan atbalsta mehānismiem, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Daugavpils. Stereotipi" stāstīja filoloģe, Daugavpils Universitātes profesore un latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja Maija Burima.
Pērn Krievijas okupētās Hersonas atbrīvošana bija īsti svētki Marinas Kondratjukas ģimenei, kurai pieder konservu ražošanas uzņēmums Hersonas apkārtnē. Kādreiz izlolotais sapnis – sava ražotne – nu bija izpostīta, piebraucamais ceļš saspridzināts un apkārtne tukša. Tomēr Marinas tēvs mudināja darbiniekus atgriezties un ir atjaunojis ražotni.
Šobrīd esam iekrituši kara miglā, kad viss šķiet melns vai balts. Šādā situācijā ir grūti nodrošināt atšķirīgu viedokļu pastāvēšanu un izteikšanu, jau iepriekš tiek nolemts, kas ir pieņemams un ko drīkst teikt, bet ļoti agresīvi tiek izslēgts tas, kas nav pieņemams. Šīs bailes un pašcenzūra ir satraucoša – tas ir bīstami mūsu demokrātijai, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda sociālantropoloģe Ieva Raubiško.
Ko Ziemassvētkos vēlas piefrontes bērni? To vislabāk zina projekta "Svētā Mikolaja brieži" koordinatore Inna Ačkasova, kuras pārstāvētā organizācija apkopo Ukrainas bērnu vēlmes un atrod cilvēkus, kuri spēj tās realizēt, lai bērniem Ziemassvētkus atkal padarītu par svētkiem.
Svēts gandarījums – tā sava darba augļus senioru un smagi slimu cilvēku aprūpē raksturo Maija Ločmele. Viņa neslēpj – ir arī ļoti grūti brīži, bet tad viņai palīdz ticība Dievam, lūgšanas un grēksūdze.
Speķa pīrāgi jeb pīrāgu bums Brazīlijā un Austrālijā, ķimeņu siers Dienvidāfrikā, galerts jeb aukstā gaļā Amerikā un svaigi cepta maize Kanādā – tie ir tikai daži no diasporas kulinārā mantojuma piemēriem. Ja valoda zūd, tad garša paliek – jeb kā ēdiens palīdz atcerēties Latviju un saglabāt latvietību. Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" tar to svešumā dzīvojošie diasporas pārstāvji.
Ina Kronberga ir pieredzējusi Latvijas Televīzijas režisore, kura sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" komandas sastāvā kopā ar redaktori Sanitu Auškāpu veido televīzijas pārraides, ļaujot mums ieskatīties gan galvenajos notikumos, gan aizkulisēs. Šoreiz saruna ar Inu par viņas pašas darba aizkulisēm – ko nozīmē būt režisorei šādos sociāli nozīmīgos un bieži vien arī ļoti sāpīgos projektos? Un kas viņu pašu gluži cilvēcīgi ir ietekmējis visvairāk?
Rūta Dimanta, profesionāli skolota psiholoģe un veselības vadības maģistre, vairumam cilvēku asociējas ar organizāciju Ziedot.lv vai pat ar labdarības kustību Latvijā vispār. Un kā gan ne? Šogad aprit 20 gadu, kopš viņa vada Ziedot.lv, apaļa jubileja – 10 gadi – arī sabiedrisko mediju labdarības maratonam "Dod pieci!", kura sadarbības partneris kopš pašiem pirmsākumiem ir tieši Ziedot.lv. Nav šaubu, ka Rūtas Dimantas vārds ir labas reputācijas un spēcīgas, gudras sievišķības apliecinājums, un – kas pats interesantākais! – iezīmē jauna, garīgā menedžmenta jeb vērtībās balstīta vadītāja tēlu, kas, tāpat kā ziedošanas tradīcija, saistāms ar Ziemassvētku vēsti.
Kara dēļ Ukrainas bērniem nācies strauji pieaugt – daži bērni regresē savā emocionālajā attīstībā, bet citi kļūst par maziem vecīšiem. Tā intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pastāstīja psiholoģe, psihoterapeite Tetjana Grida, kura vada Harkivas Psiholoģijas pētījumu fondu un piedalās slimnīcu klaunu projektā "Lieliskie deguni".
Šie būs mani otrie Ziemassvētki un Jaunais gads, kurus pavadīšu pie skaidras apziņas, nelietojot alkoholu. Vai vari iedomāties savas svētku svinības bez stipriem dzērieniem? Ģimenes viesības, darba balles, ciemošanās un citi svētku pasākumi nereti norisinās alkoholisku dzērienu pavadībā. Kā šogad svinēt svētkus skaidrā?
Latviešiem Dienvidkorejā visvairāk pietrūkst biezpienmaizes, rupjmaizes un Latvijas dabas, bet vietējiem par savu dzimteni viņi stāsta ar komiksu un kormūzikas palīdzību. Kā tālajā Āzijas valstī klājas tur dzīvojošajiem tautiešiem? Ar savām atbildēm Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" dalījās tur dzīvojošie latvieši.
Ukraina jau vairāk nekā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu. Par veidiem, kā diaspora palīdz Ukrainas bēgļiem Eiropā un kā mainījusies dažādu valstu politika, atbalstot nevalstiskās organizācijas, kuras iesaistās bēgļu problēmu risināšanā, skaidrojam raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts". Uzklausām arī brīvprātīgo stāstus par pieredzēto, sniedzot palīdzīgu roku ukraiņiem ģimenēm.
Valsts uzdevums būtu līdzsvarot, lai bērnu skaits nemazina ģimeņu turību, bet Latvijā tas joprojām ir liels klupšanas akmens. Apmēram puse no Eiropas valstīm ir spējušas to neitralizēt – ja ģimenē ir divi vai trīs bērni, tas būtiski nemazina labklājību un nepalielina nabadzības risku. Latvijā tomēr ir pārāk daudz ģimeņu, kas to izjūt, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda demogrāfs, vēsturnieks un pētnieks Ilmārs Mežs.
Piecus gadus vecais franču buldogs Šūberts tagad dzīvo laimē – savas saimnieces aprūpēts un apčubināts. Nezinātājs pat nenojautīs, ka pirms dažiem gadiem šis suņuks, toreiz vēl vārdā Seņa, bija ievests no Baltkrievijas pavairotāju biznesam. Kad kļuva nederīgs vaislai, no viņa atbrīvojās kā no nevajadzīgas mantas. Slims, nobadināts un neviena nemīlēts dzīvnieks nokļuva patversmē, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Lai arī Latvija nav karastāvoklī, tomēr mēs esam ierauti karā, tāpēc drošības sajūta šobrīd ir ļoti trausla. Dažbrīd izskanošie vēstījumi par to, ka ukraiņiem vajadzētu apdomāt miera sarunas ar Krieviju, bažas par mūsu drošību tikai palielina, jo Ukrainas zaudējums karā nozīmētu kara agrāku vai vēlāku pārcelšanu uz Baltijas valstīm, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs, jurists Tālavs Jundzis, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, agri vai vēlu NATO palīdzība Ukrainai palīdzēs uzvarēt karā pret agresoru.
Viņa provokatīvais komunikācijas stils jūs var pārsteigt nesagatavotu, ja neņemsiet vērā Toma Grēviņa amatu: viņš ir Latvijas Radio 5, kā arī labdarības maratona "Dod pieci" radītājs un radošais direktors, un viņa domāšanas veids ir trenēts provokācijai, tiešā ētera ātrai un bieži – izaicinošai reakcijai. Sarunvalodā to dēvē par lecīgumu, kas tā tik prasās, lai tam spēlētu pretī. Taču man gribējās ieskatīties, kas slēpjas aiz radošā direktora ārējā tēla, un ko viņam pašam tas maksā?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
