Dzīve & Stils / Sarunas
Anta Brahmane un Artūrs Landsbergs sevi sauc par latviešiem Austrālijā – Artūrs uz tālo zemi pārcēlās pirms deviņiem gadiem, Anta vēl agrāk, bet pirmā, kas labākas dzīves jeb dzīves kājām gaisā meklējumos Austrālijā nonāca, bija Antas mamma. Lai arī visi ir tik tālu svešumā, tomēr arī Austrālijā latvietību ir izdevies atrast, latvieši stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts".
Viss sākās ar Vītolu fondu, kas kopš 2002. gada stipendiju veidā atbalsta spējīgus un centīgus studētgribētājus un dod iespēju cilvēkiem un uzņēmumiem, kas tic Latvijas nākotnei un jauniešiem, atbalstīt un finansēt jaunus, neatlaidīgus un talantīgus studentus. Vītolu fonda labdarības kustība izskolojusi 5000 jauniešu, un daļa no atbalstu saņēmušajiem pēcāk pievienojas ziedotāju rindām, lai palīdzētu nākamajiem censoņiem, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts".
Ukrainā karš licis pievērsties atjaunojamo jeb zaļo energoresursu apguvei un attīstībai, jo tas ļauj decentralizēt energoapgādi un būt enerģētiski neatkarīgākiem arī Krievijas apšaužu laikā. Fonds "Energy act for Ukraine" strādā pie neatkarīgas enerģijas risinājumiem skolām un slimnīcām, Latvijas Radio podkāstā pastāstīja fonda sadarbības menedžere Anastasija Vereščinska.
Problēmas izglītības sistēmā ir tik dziļas, ka ir grūti atrast izeju. Tas nav vienas dienas, gada vai divu gadu jautājums. Turklāt, redzot skolotāju trūkumu un novecošanos, zemākais punkts nemaz nav sasniegts – būs vēl sliktāk. Cerības vieš vien nesen pieteiktā reforma, tajā ir daudz sistēmu sakārtojošu elementu, ar kuriem jāsāk, lai ietu tālāk, – tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" pauda Latvijas labākās lauku vidusskolas – Druvas vidusskolas – direktors kopš tās dibināšanas Sergejs Beļkevičs.
Jā, ar trūkumiem, bet Latvijā ir normāla, pat laba medicīna un veselības aprūpes sistēma. Vaidēšana, ka viss ir slikti, neko nedos. Lai kaut ko uzlabotu, vajag kritizēt, bet vaidēšana nav kritizēšana. Latviešiem vispār ļoti vajadzīgs labs garastāvoklis un sirsnīgs smaids, – tā mums kādreiz ir par maz, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda ārsts gastroenterologs un profesors Anatolijs Danilāns. Viņš arī neslēpa prieku, ka aizvadītajās Saeimas vēlēšanās netika ievēlēts, jo atzina, ka ir ārsts, nevis politiķis.
"Kāpēc būt daļai no iemesla kādam justies tā, it kā cerību nebūtu?" – tā, runājot par apcelšanu jeb bulingu vienaudžu vidū Latvijas Televīzijas projektā "Dzīvei nav melnraksta", sacīja iedvesmotājs Niks Vujačičs, kurš piedzima bez kājām un rokām, bet par spīti tam nodibināja ģimeni un piedzīvoja pasaules slavu, ar savām runām dodot sparu cīnīties daudziem cilvēkiem visā pasaulē.
Reiņa Ošenieka ikdiena Latvijas Televīzijā (LTV) aizrit sporta žurnālistikas jomā: gan Sporta redakcijā, gan "Rīta Panorāmā", taču viņš it bieži tiek aicināts arī citu nozaru projektos, jo ir viens no harizmātiskākajiem sabiedriskā medija profesionāļiem, kas arī kameru priekšā saglabā savu autentiskumu, un skatītājiem tas patīk.
Arvien biežāk dzirdam, ka cilvēki no kara Ukrainā ir noguruši, vairs nevēlas par to dzirdēt. Nogurst tie, kas nav pieraduši iesaistīties sava laika norisēs, taču ne mūziķi, kas bieži vien atspoguļo savu laikmetu un mēģina palīdzēt. "Es nevaru nogurt cīnīties par taisnību, žēlsirdību, mīlestību un dzīvību," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda dziedātāja Ieva Akuratere, kuras balsī lūgšana par latviešu tautu ir neatkarības atgūšanas simboliskākā dziesma.
Ir interesanti, ka tieši šobrīd, 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, sākam izvērtēt padomju memoriālo mantojumu. Pret padomju karavīru apbedījumu vietām, tāpat kā pret jebkurām cilvēku apbedījumu vietām, jāizturas ar cieņu. Vienlaikus jādara viss, lai tās nevarētu tikt izmantotas Krievijas propagandā. Iespējams, tām vienkārši jāļauj tapt aizmirstām, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks Gustavs Strenga.
Vīrieši pie ārsta iet novēloti, jo pretoties vājuma atzīšanai un palīdzības meklēšanai viņu gēnos iegājies jau no seniem laikiem, kad vīrietis bija karotājs. "Vārgs raudulis" nebija vajadzīgs, intervijā LSM.lv stāsta psihoterapeits, psihiatrs un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns, kurš strādā ar pacientiem jau 30 gadus. Ārsts gan atzīst, ka šajā laikā vīrietis ir mainījies un arvien vairāk rūpējas par savu veselību, tostarp arī mentālo.
Sakarā ar raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" desmitgadi Guntis Bojārs kā projekta vienīgā seja un idejas autors tiek rauts uz dažādām intervijām, par ko pats nosmejas: "Es tikai ļaujos!" – taču tām īpašu svaru nepiešķir. Tāpat kā balvām: "Aizliegtais paņēmiens" ir Latvijas Televīzijas visvairāk apbalvotais projekts, tai skaitā uzvarējis arī Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) Radošuma forumā Romā.
Serhijs Titarenko – bijušais Ukrainas armijas helikoptera pilots, kuram izdevās izdzīvot pēc raķetes trāpījuma helikoptera dzinējā. Smagās traumas dēļ viņš palika ratiņkrēslā, bet izmācījās par psihologu un tagad palīdz smagi savainotiem ukraiņu karavīriem atgriezties dzīvē un dažkārt arī armijas ierindā.
Pagaidām, runājot par karu, vēl tiek uzsvērts eksistenciālais aspekts jeb fakts, ka cilvēki tādēļ mirst, bet drīz vien mēs iemācīsimies ar to sadzīvot tāpat, kā iemācījāmies sadzīvot ar pandēmiju. Cilvēki turpinās mirt, bet tas vairs nevienu neinteresēs, jo viņu dzīvības tiks iemainītas pret ģeopolitisko stabilitāti, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja Filozofijas institūta pētniece Elvīra Šimfa.
"Kurā datumā būs 18. novembris?" – šāds jocīgs jautājums allaž izskanējis trimdā, jo latvieši ārvalstīs savas valsts svētkus svinēja brīvdienā, kas ne vienmēr sakrita ar īsto datumu, sarunā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" stāstīja savulaik ASV dzīvojošā Vanda Dauksta.
Eiropā paaugstina teroraktu draudu līmeni; karš nu jau ne tikai Ukrainā, bet arī Tuvajos Austrumos. Latvieši ir visur. Kā viņi jūtas šobrīd savās mītnes zemēs, kad pieaug viedokļu polarizācija un ielās sākušies nemieri? Kā vietējās valdības komunicē par drošības pasākumiem mītnes zemē un vai tautieši jūtas pasargāti? Latvijas Radio raidījuma "Globālais latvietis. 21. gadsimts" sarunā iesaistījās diasporas pārstāvji no Izraēlas, Ēģiptes, Zviedrijas, Beļģijas un Amerikas.
Vitālijs Kološics ir viens no simt labākajiem Ukrainas pavāriem un viens no simt labākajiem picu meistariem pasaulē, vairāku Ukrainas gastronomisko rekordu īpašnieks, izveidojis jaunu projektu "Military Chef" jeb militārais pavārs un novembra beigās plāno braucienu pa piefrontes zonu, kura laikā uz vietas pagatavos tūkstoš picu. Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" saruna ar Vitāliju.
Baltijas valstu sajūtās joprojām jūtams netaisnīgums par okupāciju, deportācijām un visu citu. Turklāt Krievija jau gadiem mērķtiecīgi īsteno tādu ārpolitiku, kas savus noziegumus cenšas mazināt un pārvērst par baltiešu paranoju. Bet neviena sabiedrība nevar atveseļoties un atkopties, ja taisnīgums nav iestājies, – tik vienkārši zem paklājiņa nolikt to nevar, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Krievijas sāktajam pilna mēroga karam Ukrainā šobrīd ir jau trešā daļa – pamatīgs maratons, kurā Vladimirs Putins mēģina parādīt, ka Ukrainas kartē nekas nekustas uz priekšu, tādēļ konflikts ir jāiesaldē. Taču tā nebūt nav – Ukrainas progress ir neticams. Svarīgākais, lai rietumvalstis savu uzmanību nenovirza uz citām problēmām, bet turpina palīdzēt Ukrainai, kamēr tā uzbūvē pati savu militāro industriju. Kā par notikumiem Ukrainā runāt vienkāršā valodā, kā izvērtēt informāciju par karu un kā sadzīvot ar Kremļa troļļiem un nāves draudiem, – par to saruna ar Dānijā dzīvojošo latvieti, strauji augošā "YouTube" kanāla veidotāju Georgiju Ivanovu.
Kādreiz bija jāiet lineārs ceļš, lai līdzgaitnieki, kolēģi un plašāka sabiedrība tevi uzskatītu par vēsturnieku. Internets to visu sagriezis kājām gaisā. Lai arī tas vēsturei ļāvis kļūt iekļaujošākai un demokrātiskākai, vienlaikus tas arī radījis vietu dezinformācijas kampaņām, propagandai, sazvērestības teorijām, citiem noziedzīgiem tēliem, kas izmanto tīmekli un sociālos tīklus kā iespēju izplatīt faktos nebalstītus vēsturiskos naratīvus, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja amerikāņu vēsturnieks un populārās grāmatas "Vēsture pārtraukta: kā sociālie tīkli un internets mainījuši izpratni par pagātni" autors Džeisons Steinhauers.
"Tautas fronte ir manas dzīves spilgtākais posms," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" atzina viens no tās dibinātājiem, literatūrkritiķis, publicists un politiķis Jānis Škapars. Latviešu galvenais pārākums tolaik bija tas, ka latvieši atmodās pirmie – pirmie saprata, ka kaut kas ir jāmaina, un savā atmodā bija ļoti spēcīgi. Ukraiņi arī tolaik bija diezgan aktīvi, bet par savu brīvību viņi cīnās vēl tagad, pauda Škapars.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
