Tā nav tikai bibliotēka
Nelielā Vitrupes bibliotēka atrodas kolhozu laika daudzdzīvokļu mājas vienā no dzīvokļiem. Bibliotēkas vadītāja Ieva Kusa stāsta, ka ir ap 50 aktīvo lasītāju, bet vasarās, kad sabrauc atpūtnieki, to ir krietni vairāk. Ar dažādām aktivitātēm izdevies piesaistīt arī bērnus.
"Ir izdevies piesaistīt arī jauniešus, pensionāri nāk. Pensionāriem šis ir tuvākais punkts, centrs, kurā viņi satiekas. Es palīdzu viņiem veikt maksājumus," pastāsta Kusa.
Savukārt bibliotēkas iepriekšējā vadītāja Rudīte Reide uzsver, ka viens no ļoti būtiskiem pakalpojumiem, kuru lauku cilvēkiem sniedz bibliotēkas, ir internets un iespēja izmantot datorus.
"Visiem nav mājās ne datoru, ne interneta. Ir pat viena ārstu ģimene, kura nāca šeit strādāt, izmantoja internetu, jo viņiem mājās nebija. Zemnieki printē savus dokumentus, nāk samaksāt maksājumus. Domāju, ka cilvēkiem ļoti trūks [bibliotēkas]," uzskata Reide.
Nozīmīgs bibliotēkas devums, pēc viņas domām, ir arī tās organizētās kultūras aktivitātes: "Sākām organizēt daudz dažādus pasākumus – koncertus, teātra izrādes, izstādes. Tad izdomājām, ka mums vajag pašiem savus svētkus – šogad vajadzētu būt 11. ceriņziedu svētkiem, kuros vajadzētu svinēt bibliotēkas 115 gadu jubileju."
Tāpēc ziņa par slēgšanu bijusi vēl jo skumjāka.
"Es raudāju, jo es uzskatu, ka tā bija kā tāda gaismas saliņa," atzīst Reide.
"Ir jāsaprot arī, ka cilvēkiem tā nav tikai bibliotēka. Te mēs esam kā viena liela ģimene visi kopā, tas nav tikai grāmatu apmaiņas punkts," piebilst Kusa.
Ietaupījumu sola ieguldīt bibliotēku attīstībā
Taču viss atduras naudā. Limbažu novada pašvaldībā skaidro, ka katrā pagasta centrā bibliotēka paliks. Novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība) stāsta, ka ir mazās bibliotēkas, kuras mēnesī apmeklē tikai daži cilvēki.
"Par ko tagad mums ir šī izšķiršanās? Nodokļi ir mūsu sabiedrības nodokļi, vai mēs esam gatavi pusotru tūkstoti samaksāt, lai vienam cilvēkam būtu iespēja mērot mazāku ceļu, lai saņemtu bibliotēku pakalpojumus? Vai tā pusotra tūkstoša vietā varbūt mēs varam viņam iedot 20 eiro, lai viņš aizbrauc 3 kilometrus tālāk, kur viņš šo pakalpojumu saņems? Par to šobrīd ir tas stāsts," skaidro Straubergs.
Pretējās domās gan ir domes opozīcijas deputāts Aigars Legzdiņš, apšaubot, vai ietaupījums ir tā vērts:
"126 tūkstoši eiro, plus vēl kaut kādas nelielas uzturēšanas naudiņas, padalot uz septiņām bibliotēkām, varam sarēķināt, cik tas ir. Ir runa par kaut kādiem plus mīnus 20 tūkstošiem.
Vai tiešām pašvaldība uzskata, ka šie cilvēki, kas dzīvo šeit, nav to 20 tūkstošu vērti? Šeit jau nekā cita nav, šis ir kultūras centrs, šī ir darījumu vieta."
Ietaupījums, slēdzot septiņas bibliotēkas, paliktu bibliotēkām, norāda pašvaldības izpildirektors Artis Ārgalis. Daudzām vajadzīgs remonts, tas ļautu arī palielināt algas bibliotekāriem.
"Nākamie lēmumi būs par esošo bibliotēku tīkla darbinieku atalgojuma palielināšanu. Tas, ņemot vērā tiešo vadītāju izvērtējumu, varētu būt atsevišķiem darbiniekiem pat līdz 20 procentiem, kas ir ļoti būtiski," uzsver Ārgalis.
Pašvaldības uzdevums, pēc viņa teiktā, ir "mazliet paskatīties pāri šīm mazajām kopienām un redzēt kopējo bildi visā novadā". "Jā, varbūt rezultāts būs mazāks bibliotēku skaits, bet, iespējams, ar labāku un noteikti labāk apmaksātu personālu. Labāk apmaksāts personāls, labāks pakalpojums ir mūsu pamatmērķis," norāda Ārgalis.
Šobrīd bibliotēku slēgšanas jautājumā ir pauze, jo tiks gaidīts Latvijas Bibliotēku padomes atzinums. Limbažu novadā gan uzsver, ka dokumenti padomei tika iesniegti jau 13. martā, bet atbilde nav saņemta. Tagad Bibliotēku padomes sēde paredzēta 21. maijā, kurā paredzēts skatīt Limbažu bibliotēku tīkla reorganizāciju.
