Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Sergejs Bass – zobārsts ar 20 gadu pieredzi un privāto klīniku īpašnieks Odesā – kopā ar partneriem un kolēģiem izveidojis mobilo zobārstniecības kabinetu – "Zubaisters". Ar to viņi ik nedēļu dodas uz frontes zonām Ukrainā, lai bez atlīdzības labotu karavīru zobus pēc privātās klīnikas standartiem.
Mūzika, klāts svētku galds, friziera un bārddziņa pakalpojumi – šāda aina pavērās Smiltenes novada Gatartas pansionātā, kur tika atzīmēts vīriešu veselības mēnesis. Pansionāta kungi šai dienai īpaši gatavojušies, daži pat nebija griezuši matus krietnu laiku, lai varētu labāk just atšķirību.
Ieva un Jānis Sprižas no Mārupes novada 54 hektāros audzē upenes, avenes, sausseržus, jāņogas un ērkšķogas. Ieva uzrakstījusi daudzus projektus, lai Jāņa vecāku piensaimniecību pārvērstu bioloģiskā saimniecībā, – uzbūvēta ir gan noliktava, gan ogu pārstrādes ēkas, kur no izaudzētās ražas tiek radīti dažādi veselīgi našķi, saimnieki stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Kad man bija 35 gadi, mans urologs pateica, ka man nav šajā pasaulē atlicis daudz laika. Tagad mans mērķis ir nodzīvot līdz 50 gadiem," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina Mihails Gladkovs. Mihails pauda – tas ir brīnums, ka viņš ir nodzīvojis līdz 41 gada vecumam, jo viņa diagnozes ir pat grūti saskaitīt – viņš piedzima bez urīnpūšļa.
Ineta Jakovele Zolitūdes traģēdijā zaudēja savu vienīgo meitu Elgu. Elgai bija 25 gadi. Inetas sociālajā tīklā "Facebook" augustā sākumā, kad meitai ir dzimšanas diena, katru gadu var redzēt jaunas fotogrāfijas, kā Ineta ar viņas draugiem vai radiem piemin Elgu. Šogad foto kadri bija no traģēdijas piemiņas vietas, kur no puķēm izveidots skaitlis – 35. šo desmit gadu laikā Ineta daudz darījusi, lai spētu piedot un pati dzīvot uz priekšu.
Mārtiņš Plāsis jeb, kā viņu iesaukuši, kasieris Mārtiņš ir viens no Zolitūdes traģēdijas simboliem. Viņš bija pēdējais, kuru 21. novembra naktī glābēji atrada dzīvu sabrukušā lielveikala drupās. Saspiests starp betona bluķiem, Mārtiņš nogulēja aptuveni deviņas stundas. Traģēdijas brīdī Mārtiņam bija 25 gadi. Tagad, savos 35, pēc garas atveseļošanās viņš cenšas nostāties pats uz savām kājām.
Te viņš rāpoja, pie šī galda mācījās, bet uz šī krēsla gulēja. Austrītes Žarikovas istabā ir gandrīz tāpat, kā tad, kad viņa te dzīvoja kopā ar savu mazdēlu Edgaru Reinfeldu pirms aptuveni 20 gadiem. Pie sienas vairākas fotogrāfijas, bet plauktā Edgara skolas gados no koka izgrebtā eglīte ar stirniņu, kā arī viņa Triju Zvaigžņu ordenis. To Edgaram piešķīra pēc nāves. Viņš ir viens no trim glābējiem, kuri gāja bojā, sabrūkot lielveikala "Maxima" griestu pārsegumam pirms 10 gadiem.
Tatjanas un Artūra mājās gaiss smaržo pēc citronu ziediem. Dekoratīvo kociņu Tatjana nopirkusi vēl "pirms tam". Tas nozīmē – laikā pirms 2013. gada 21. novembra, liktenīgās dienas, kad Tatjana aizgāja uz "Maximu" pēc pārtikas. Zolitūdes mikrorajonā viņa tikai nesen bija pārcēlusies dzīvot pie drauga Artūra.
Nelielā privātmāja Klapkalnciemā apvijusies ar novembra pelēkumu. Iekšā pie Šteinīšiem gan ir silti un mājīgi. Vija izcepusi ķirbju pīrāgu. Kopš jaunākā dēla nāves Vilnis un Vija dzīvo ļoti klusi un pēdējos gados neiziet pat no mājām. Tik vien kā pie dēla uz kapiem, turpat Klapkalnciemā, kad vecākais dēls aizved. Plašākas intervijas žurnālistiem kopš traģēdijas viņi nav snieguši, taču šoreiz piekrīt sarunai ar Latvijas Televīziju. Piekrīt tāpēc, ka smeldzošās sāpes, kas nekur nav pazudušas, savijušās kopā ar dusmām un vilšanos par tiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā.
Dienās un naktīs pēc veikala "Maxima" jumta iegūšanas Zolitūdē Latvijas Pareizticīgās baznīcas priesteris tēvs Sergijs bija traģēdijas vietas tuvumā un kopā ar līdzcilvēkiem lūdzās gan par cietušajiem, gan par tiem, kurus vairs nebija iespējams glābt.
Zolitūdes traģēdijas laikā Valdis Dzērve bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jūrmalas daļas komandieris, kuram rācija vienmēr līdzi. Tāpēc uz Zolitūdi todien devās vēl pirms oficiālā rīkojuma. Pēc "Maxima" jumta otrā nogruvuma viņš bija iesprostots drupās, bet viņu izdevās izglābt, un Valdis turpina darbu VUGD.
Laikā, kad daļa jauniešu meklē ieganstus, lai izvairītos no Valsts aizsardzības dienesta, ir arī tādi, kuri saista savu dzīvi un karjeru ar militāro jomu. Liepājniece Anete Ozola Jaunsardzē ir jau astoņus gadus, ir viena no jaunākajām Jaunsardzes instruktorēm Latvijā un tagad šajā organizācijā iesaistījusi arī savas māsas.
Valsts svētku laikā biežāk runājam par Latvijas vēsturi, cilvēkiem, kas šo vēsturi veidoja. Simtgadnieces Olgas Baranovas no Balviem dzīve ir cieši savijusies ar savas valsts vēsturi.
Valsts svētku laikā patriotisma jēdziens, šķiet, dzirdams visur. Novembris ir patriotu mēnesis, taču daudzu iedzīvotāju patriotisma izpausme ir arī tas, ko viņi dara ikdienā. Filozofs Rūdis Bebrišs jaunākajai paaudzei māca latviešu valodu un apstiprina, ka tieši skolotāja profesija ir viena no viņa identitātēm un patriotisma izpausmēm.
Jānis Semjonovs nākamgad pabeigs studijas Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā. Pirms tam viņš bija uzsācis medicīnas studijas, tomēr sapratis, ka militārā sfēra viņam šķiet interesantāka par ārsta profesiju.
"Es esmu bijis patriots visu savu dzīvi. Tas man vienkārši ir asinīs," stāsta Artūrs Elīts, kurš pēc vidusskolas pabeigšanas nolēma iestāties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā pēc tam, kad bija noskatījies filmu "Dvēseļu putenis". Viņa mērķis nākotnē ir pievienoties Jūras spēkiem. Kā Aizsardzības akadēmijas kadets plāno šogad svinēt 18. novembri?
Jau desmito gadu Viļānos notiks pelde par godu valsts svētkiem. 18. novembrī pulksten 12.00 Viļānu "roņi" vispirms nodziedās himnu un tad ar karogiem rokās bridīs Radopoles ezerā. Viņu vidū būs arī Māris Klaučs – viļānietis, kurš ikdienā strādā par fizioterapeitu, audzina sešus bērnus un brīvajos brīžos atgūst možumu peldoties.
Neliels, bet patīkams uztraukums, ka nesajauc kādu soli. Garām iet mazi bērni un priecājas, tāpēc arī pašam uzreiz rodas prieka sajūta, Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" stāstīja Aizsardzības akadēmijas students Rūdis Lamberts, kurš iepriekš soļojis militārajās parādēs.
Pēc tam, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, sabiedrībā krietni pieauga interese par pievienošanos Zemessardzei. Taču vēl pirms kara sākuma zemessargu rindām pievienojās jaunā sportiste un skolotāja Signe Sirmā, kura Zemessardzē iesaistījusies, lai pārbaudītu savus spēkus.
Pirms 16 gadiem Lāčplēša dienā Cēsu pils parkā uzņēmējs Renārs Sproģis aizsāka tradīciju iedegt svecītes Latvijas kontūrā, tagad šo tradīciju jau kuro gadu papildina arī multimediāls priekšnesums – gaismas projekcijas uz pils mūriem. Šogad valsts svētku nedēļā Sproģis rosina aizsākt arī jaunu tradīciju – Ruckas muižas parkā stādīt tik daudz tulpju un narcišu, cik Latvijā aizvadītajā gadā ir piedzimuši bērni.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
