Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Mārcis Pakalns pirms trim gadiem atgriezās dzimtajā pusē, Valkas novada Vijciema pagastā, lai mammas Ināras izveidotajā zemnieku saimniecībā "Piekalnes" būvētu kartupeļu noliktavu, un tur nolēma palikt. Tagad SIA "Piekalnes" 300 hektāros audzē graudus, bet 50 hektāros – 30 dažādas kartupeļu šķirnes, Mārcis stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
17 gadus vecais Vladislavs jeb Vlads Pjatins-Ponomarenko no Mariupoles šobrīd jau mīt Īrijā. Tur viņš publicējis dokumentālo filmu par piedzīvoto Mariupolē. Okupācijā viņš ar ģimeni pavadīja 75 dienas. Viena no sāpīgākajām atmiņām ir mariupolieši, kuri kopā ar viņu slēpās pagrabā un atbalstīja Krieviju. Viņa sapnis ir izstāstīt savu pieredzi arī lielajā spēlfilmā, kurai viņš rakstīs scenāriju, un viņš grib, lai, noskatoties filmu, izlasot stāstu vai grāmatu, cilvēki redzētu, ka arī pašas sliktākās pieredzes var pārvērst kaut kā labā.
Valmieras puika Jānis Šļaukstiņš droši vien tā arī būtu palicis diplomēts ķīmiķis, ja vien nebūtu Bauņu onkuļa. Tēvoča zemnieku saimniecībā tika pavadīta katra skolas vasara, palīdzot lauku darbos un pelnot našķiem. Pagāja kāds laiks, līdz tika saprasts, ka viņa īstā ķīmija ir nevis starp formulām, kolbām un mēģenēm, bet gan lauku burvībā. Tā Jānis sasparojās uz savu pirmo pārstrādes uzņēmumu, bet pirms gada viņš pārņēma arī tēvoča septiņus simtus hektārus zemes un simtiem liellopu.
Septembra pēdējā dienā Tukuma novada Zentenē gāja karsti – desmitiem cilvēku atsaucās aicinājumam nākt palīgā iztīrīt un atjaunot kādreizējo fon Līvenu dzimtas īpašumu, vēlāk pamatskolu – Zentenes muižas pili. To no Krievijas pilsoņa Sergeja Bezstuževa atpircis Jānis Dubinskis un aicināja talkā ikvienu, kurš tic idejai, ka ēku un apkārtni var atjaunot un sakopt. Daudzi vietējie šai skolā ir mācījušies, citi – strādājuši. Tā ir viņu visu pils!
Četrpadsmitgadīgā Marija Filipčenko no Mariupoles šobrīd radusi patvērumu Polijā, par piedzīvoto, pametot dzimto Mariupoli, viņa rakstīja dienasgrāmatu pārliecībā, ka cilvēkiem ārpusē ir jāzina, kas notiek pilsētā. Par bēgšanu no Mariupoles, bailēm un nedrošību viņa stāstīja Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs".
Trīs rūjienieši – Jānis un Žanete Pirsko un Aldonis Elksnis – pirms sešiem gadiem kļuva par mājražotājiem un sāka ražot bazilika pesto. Tagad uzņēmumā ražo arī karamelizētus sīpolus, tomātu mērci un citus produktus. Visu recepšu autors ir šefpavārs Aldonis, Jānis vada uzņēmumu, bet Žanete atbild par mārketingu. Pirms trīs gadiem uzņēmums "Pesto.lv" kļuva par SIA, un tagad nelielā ražotne atrodas Valmierā, uzņēmēji vēstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Pats svarīgākais ir veicināt izpratni, lai skolēns var mācīties patstāvīgi un lai viņš pats arī saprot, ko nozīmē mācīties patstāvīgi, tā sarunā medijam "Latviesi.com" teic zinātņu doktore Astrīda Cīrule, kura dzīvo Čikāgā, bet turpina darboties arī akadēmiskajā vidē Latvijā. Viņa arī novērojusi, ka Latvijā grūti pieņem jauno un nereti nezina, ko iesākt ar inovācijām.
Karš Ukrainā noteikti ir arī augsto tehnoloģiju un dronu karš. Bezpilota lidaparāti izlūko, ļauj sasniegt nesasniedzamas teritorijas un diemžēl nes nāvi. Tieši tādēļ divi uzņēmīgi latvieši – Aigars Loss un Artūrs Kristlībs – Ukrainas armijas vajadzībām uzbūvējuši labi aprīkotu dronu komandcentru. Tas iebūvēts kādreizējā padomju laika armijas automašīnā ZIL un jau drīzumā dosies uz fronti.
Jurģis 71 gada vecumā joprojām iepriecina tūkstošiem skatītāju dažādos aviācijas šovos visā pasaulē un ir labi zināms arī Latvijā. Viņš pārliecināts, ka ir svarīgi saprast savas robežas, bet "pati spilgtākā lieta, kas arī ir vissvarīgākā – darīt šīs lietas un palikt dzīvam". Par dzīves filozofiju, lidošanu un aerobātikas tradīcijas attīstību Lietuvas un visas Baltijas aviācijas leģenda Jurģis Kairis stāstīja LTV raidījumam "Aculiecinieks"
Kristīnei vienmēr ļoti patikuši suņi, un bērnībā mājās bijuši vairāki četrkājainie mīluļi. 15 gadu vecumā meitene pat pabeigusi kinologu kursus un pelnījusi kabatas naudu, apmācot suņus. Kad darbs un ģimenes dzīve Kristīni aizveduši uz Vāciju, sapratusi, ka sapnis par savu suni jāatliek uz vēlāku laiku. Neticami skarbā pieredze ir iemesls, kāpēc Kristīne tagad ir Sančo un Karlosa saimniece, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Liktenim labpaticis, ka nu jau kā dažus gadus Ingūna Rauda atgriezusies savu senču īpašumā Mērdzenes pagastā Ludzas pusē. Tur bez vecvectēva celtajām mājām un saimniecības ēkām viņu sagaidīja arī melnā pirts. Tagad nu viņa ir pirtniece, kurai pirts nav tikai ēka, bet dzīva un jūtoša svētnīca, spēka vieta, kurp ļaudis dodas cerībā tikt galā ar savām likstām vai vienkārši – atgrieztos pie sevis.
Tik forša, tik stilīga, saulesbrilles uz matiem, pilnas rokas ziediem – tā Ilze Elizabete Romančenko izskatās fotogrāfijā pērnā gada 1.septembrī. Pēc 24 dienām viņas darbnīcā ienāca viņas audzināmā 1. kursa audzēkne un sadūra viņu. Astoņas reizes. Ilze, cīnoties par savu dzīvību, izrāvās un izskrēja uz ielas, kliegdama pēc palīdzības. Nekas nav beidzies. Tiesa turpinās. Uzbrucēja atrodas piespiedu ārstniecības iestādē. Bet divām foršām meitenēm ir mamma. Un daudzajām Ilzes krāsām un otām – māksliniece, kura šobrīd glezno ēteriskus ziedus.
Divi brāļi – Matīss un Jānis Leimaņi – jūlijā sāka dienēt Valsts aizsardzības dienestā. Tagad noslēgusies divu mēnešu pamatapmācība. Matīss vēlas stūrēt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) haubici, savukārt viņa brālis Jānis grib no tās šaut. Kā brāļi nonāca Valsts aizsardzības dienestā, un kā abiem tur sokas?
Līdz savai izdienas pensijai krāslavietis Māris Skudra nostrādāja kriminālpolicijā. Kā zināms, Valsts policijā maizes rieciens nav no tiem biezākajiem, un, ja vēl sieva Dina ir pedagoģe, tad gribi negribi jādomā, kā dzīvot un izdzīvot tālāk. Viena lieta, kas palika vēl no policijas laikiem, bija svaru cilāšanas sports, bet, pārcilājot nākotnes perspektīvas, Māris atcerējās, ka reiz uz meitas izlaidumu viņš cienastam bija žāvējis gaļu. Lai gan pirmo reizi bija labāk neatcerēties, viņš izdomāja pamēģināt vēl – turpat savas mājas pagalmā pašā Krāslavas centrā. Kopš tiem laikiem bijušais kriminālpolicists un bijusī skolotāja ar saviem mājas izstrādājumiem ir labi atpazīstami tirdziņu dalībnieki visā plašajā Latgalē.
10 gari un grūti mācību gadi aiz muguras, priekšā ne mazāk izaicinoši gadi izvēlētajā profesijā. Piektdien, 22. septembrī, Latvijas Universitāti absolvēja 75 jaunie ārsti. Lielākā daļa no viņiem izvēlējusies strādāt tieši ģimenes medicīnā, bet viens absolvents šogad jau piedzīvojis īpašu slavas mirkli.
Tieši pirms 20 gadiem 20. septembrī, Latvijas iedzīvotāji pulcējās vēlēšanu iecirkņos, lai atdotu savu balsi par vai pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Līdzīgi kā šodien, arī tolaik par sabiedriski un politiski svarīgiem notikumiem bija plašas diskusijas, kurās atbalstošus vai skeptiskus viedokļus publiskajā vidē izteica arī sabiedrībā pazīstami cilvēki no dažādām nozarēm. To vidū bija arī Māris Olte un Normunds Skauģis, kuri jau ar 20 gadu distanci paraudzīsies uz saviem argumentiem, balsojot šajā referendumā.
Ģirts Miķelsons vīnogas audzē jau 20 gadus, no kuriem pusi saimnieko viensētā "Visnoļi" Bauskas novada Īslīces pagastā, jo Zemgales klimats ir piemērotākais vīnogu audzēšanai. Kopumā saimnieks izmēģinājis ap 800 vīnogu šķirnes, bet tagad divos hektāros audzē aptuveni 300 šķirnes, kas galvenokārt paredzētas vīna darīšanai. Pirms trim gadiem viņš izveidoja vīna darītavu "Kaucis Creek Winery" un savā saimniecībā rīko vīna degustācijas tūristiem, Ģirts stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Cilvēki Evitai Zarembai-Krīgerei nereti jautā: "Evita, kā tu visu paspēj?" Uz to viņa atbild: "Man ir tikpat daudz laika, cik jums." Taču ir būtiski prast šo laiku pareizi ieguldīt, tāpēc Evitas sirdslietu un vaļasprieku saraksts ir tik garš, ka grūti uzskaitīt. Viena no nodarbēm ir leļļu kolekcionēšana, kas vienā stundā ļauj apceļot vai visu pasauli.
Zandas un Mika kopdzīve sākās vētraini, bet nu jau trīsgadīgās meitas Alises ienākšanu ģimenē sākotnēji raksturoja uztraukumi, sāpes un pārdzīvojumi, kam sekoja smaga dzemdību pieredze Covid-19 posmā. Grūti bija arī pēc tam – Miks mainīja karjeru, lai spētu labāk parūpēties par ģimeni, kamēr Zanda turpināja darboties izaicinošajā kino jomā un vienlaikus saglabāt kaut ko no līdzšinējās dzīves un bezrūpības.