Dzīve & Stils / Sarunas
Krievijas pilna apjoma sāktais karš atstās būtisku ietekmi uz Ukrainas dabu un tās daudzveidību. Kur agrāk pletās stepe, sarkano magoņu un dažādu citu ziedu pļavas tagad ir okupantu karalauks, intervijā Sintijai Ambotei stāsta ukraiņu ornitologs Mikola Vasilenko.
"Es domāju, katrai tautai ir sava mentalitāte, un krievu tauta mentāli ir atšķirīga no latviešiem, no baltiešiem," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda kinorežisore Dzintra Geka. Viņa atzina, ka viņu pārņem rūgtas pārdomas, atceroties, cik daudz Krievijā ir izsūtīto latviešu pēcnācēju, kuru mazdēli droši vien tagad arī karo pret Ukrainu. Kopš kara sākuma Gekai nedz krievu žurnālisti, kas savulaik palīdzējuši, nedz latvieši Sibīrijā uz īsziņām vairs neatbild.
Ukrainas kara dēļ pārdislocētajiem bērniem iespēju izpaust savas emocijas radīta leļļu un mūzikas terapijas projektā "Мої лялькові історії", kas darbojas Kijivā, Harkivā un Īrijā. Lelles kalpo kā vidutājs starp konkrēto bērnu un ārējo pasauli, intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pastāstīja projekta mākslinieciskā kuratore Kristīna Ļjuļčenko.
Inga Šņore ir no Salacgrīvas un viņai jau no bērnības šķitis, ka par taisnību ir jācīnās. Tas nav godīgi! – bija viņas pusaudzes karogs, kas pieaugot aizvedis uz pētniecisko žurnālistiku. Nu jau vairāk nekā 20 gadu Inga ir raidījuma "De Facto" vadītāja: "Ja mēs pieņemam, ka raidījums ir apmēram 10 mēnešus gadā, tad, strādājot katru otro svētdienu, man ir salasījies gandrīz gads nostrādātu svētdienu!" smejas žurnāliste, nopietni piebilstot, ka "labākā uzslava raidījumam ir cilvēku atzinība, ka mēs esam uzticams un objektīvs medijs".
"Zināt, ir trīs lietas, kuras man neliek mieru, kuras varēja atklāt un kuras būtībā bija pat tik tālu, ka it kā ir aizdomās turamā persona, bet nav, ar ko pierādīt," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" stāstīja juriste, bijusī sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja Rita Aksenoka.
"Krievu pasaule" faktiski nepastāv, tā ir ilūzija, un Krievijai ar tās putinisko režīmu nav mērķa uzlabot indivīda dzīvi, bet gan parādīt, ka valsts ir viss, bet indivīds – nekas, sarunā radio "NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" pauda politologs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors.
Būt diasporas pārstāvim ne vienmēr nozīmē nogruntēties vienuviet ārpus dzimtenes. Tas var nozīmēt kustību, pārmaiņas un pārcelšanos ar zināmu regularitāti. Šim faktam uzmanību pievērš pētnieki, un pētījuma "Attiecības kustībā: tuvniecība mūsdienu mobilajos darba režīmos" gaitā iezīmējušās atziņas par to, kā pārcelšanās no valsts uz valsti ietekmē bērnus un kā veidojas viņu pieredze, kustoties līdzi vecākiem, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts".
Kā, pinot tīklus Ukrainai, savīt kopā arī cilvēkus vienā saliedētā kopienā? Kā ir 150 stundas gatavot evakuācijas auto un zināt, ka krievu karavīri to vienā mirklī var pārtvert un iznīcināt? Atbildes ir atrodamas brīvprātīgo pieredzē. Radio NABA raidījums "Neprātīgi prātīgie" uz sarunu aicināja tīklu darbnīcas vadītāju Aldi Romanovski, meistaru Imantu Šķērstenu, kurš kopā ar savu komandu Ukrainai rada evakuācijas auto, un Lauru Pliču-Stankeviču, kura ir vadījusi "Twitterkonvojus".
No jūrnieka par karavīru. No kuģa uz fronti. Un no frontes uz sacensībām otrpus okeānam – Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir Ukrainas aizstāvja Ihora Butenko stāsts, kurš pēc ievainojuma frontē un tā izārstēšanas kopā ar citiem cīņu biedriem pieteicās atlasei veterānu sporta spēlēm Savienotajās Valstīs, lai pierādītu un parādītu sev un citiem, kas ir Ukraina un uz ko ukraiņi ir spējīgi. Ar Ihoru sarunājas Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO nes virkni nozīmīgu labumu Baltijas valstīm, un tas pilnīgi noteikti vairo Baltijas valstu drošību, bet tajā pašā laikā jāsaprot, ka tas automātiski nenozīmē, ka Baltijas jūra jeb "NATO ezers" tiek automātiski un viegli slēgta Krievijai. "Nevajadzētu dzīvot ilūzijā, ka tas nozīmē, ka Baltijas jūra krieviem šobrīd ir pilnībā nepieejama," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja un pētniece Sigita Struberga.
Cilvēkus, kuri krīt par telefonkrāpnieku upuriem, var iedalīt divās kategorijās – vieni tiek apkrāpti naivuma, bet otri – mantkārības dēļ. Nenoliedzami, ka tā dēvētā lēnā nauda Latvijā reti kuru interesē, cilvēki alkst pēc ātras peļņas, ātras naudas, tāpēc bieži vien iekrīt krāpnieku nagos. Tomēr arī profesionāļi nav pasargāti no krāpnieku nagiem – ir nācies iekrist arī pašam, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja Digitālās drošības centra dibinātājs, programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš.
"Ja cilvēks zina, ka viņam atkal var būt intīmais partneris, ka viņu kāds atkal mīlēs un pat ar traumu partnera acīs tu atkal vari būt skaists, tas palīdz atkopties un veidot dzīvi tādu, kā vēlies," intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" sacīja kara veterānu tiesību aktīviste Katerina Skorohoda. Viņas vadībā Ukrainā izlaista rokasgrāmata, kas palīdz amputācijas un citas smagas kara traumas pārcietušajiem veterāniem atgriezt savā dzīvē intimitāti.
Ziņas tradicionāli ir ikvienas televīzijas centrālais formāts, un ziņu ētera sejas parasti ir sabiedrībā labi atpazīstamas personas, kāds ir arī Jānis Geste – kolēģu vidū mīļi dēvēts par Gestiņu. Lai arī Jānis pieradis atrasties televīzijas kameru objektīvu un prožektoru spozmē – diezgan pārsteidzoši! –, tomēr viņam pašam personīgi nepatīk atrasties intervējamās personas lomā.
2023. gadā laulības noslēguši 10,6 tūkstoši latviešu, no kuriem 1829 jeb 17% gredzenus mija ar citu valstu pilsoņiem. Aptuveni 40% no tiem pēc kāzām mainījuši uzvārdu. Daļā jaukto ģimeņu aug bērni, kuriem doti dažādām valstīm un to kultūrām raksturīgi vārdi un arī no vecākiem pārņemtie ārvalstu uzvārdi. Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts" skaidroja, kādus sarežģījumus personvārdu latviskošana rada un kā ar to nākas sadzīvot mītnes zemē.
Krievijas vadonis Vladimirs Putins pasaulei parādīja, ka viņš un Krievija ir neparedzami, taču – tikpat būtiski – parādīja arī Krievijas vājumu. Pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilgst divus gadus, bet Krievijai tas devis izolāciju no pasaules, sarunā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja poļu vēsturnieks, publicists un cilvēktiesību aktīvists Adams Mihņiks. Viņš arī norādīja: "Putins ir Krievijas lāsts. Putinu gāzt var tikai Krievija. Ja Ukraina šo karu nezaudēs, tas būs impulss Putina opozicionāriem."
Baltijas valstīm nevajadzētu salīdzināt sevi vienai ar otru un meklēt atšķirīgo, tā vietā svarīgi būtu saprast, kā kopā var sasniegt vairāk, intervijā portālam LSM.lv sacīja Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pakalpojumu departamenta vadītāja Pireta Potiseppa, kura šonedēļ Rīgā uzstāsies "Novatore Impact Summit" sieviešu ekonomiskās spēcināšanas konferencē. Viņasprāt, nevar apgalvot, ka Baltijas valstis atpaliek no citām valstīm, kuras ir priekšgalā, jo vienkārši veikušas lielāku izpēti, fokusējoties uz savām stiprajām pusēm.
Ukrainā nebija funkcionējošas veterānu lietu sistēmas, tāpēc tā bija jāizdomā, izprotot kara veterānu pieredzi un sniedzot psihosociālus pakalpojumus. Par to intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" pastāstīja Ukrainas organizācijas "Veteran hub" līdzdibinātāja Ivona Kostina.
"Putins faktiski ir tas pats Hitlers, – ir ievedis krievu tautu tādās pašās nelaimēs, kā to izdarīja Hitlers. Viņš ir uzsācis karu, kurš nekad nebeigsies. Lai kādi būtu šīs dienas rezultāti, ukrainis nesamierināsies ar savas valsts zaudēšanu nekad," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks, politologs un Krievijas politikas eksperts Kārlis Daukšts. Viņš vērtēja, ka Ukraina būtu spējīga atbrīvot savas teritorijas ar stabilu un saliedētu Rietumu atbalstu, taču pilnīgu Rietumu konsolidāciju panākt nav iespējams.
Mūsdienās radīt viltus ziņas, kā arī foto un video materiālus var tik labi, ka bez zināšanām par tehnoloģijām vai īpašas pieredzes šajā jomā viltojumu nemaz nav iespējams atpazīt. Tāpēc katram cilvēkam mūsdienās jākļūst par vārtiem, kuri nepatiesas informācijas tālākai izplatīšanai ir slēgti, kamēr cilvēks nav pārliecinājies par tās objektivitāti, nav apstājies, ievilcis elpu un padomājis, vai konkrētais avots varētu būt kaut ko tādu teicis. Ar brīvību medijos komplektā vienmēr nāk arī atbildība, bet to mēs neapzināmies, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda literatūrzinātniece un mediju teorētiķe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilva Skulte.
Kā sadraudzēties ar tiem, kam pāri astoņdesmit un deviņdesmit gadiem? To tagad jau labi zina brīvprātīgie, kuri biedrības "Ascendum" projektā "Sarunas ar senioriem" devās uz dažādām Latvijas vietām iepazīt vecāko paaudzi, ieklausīties viņu stāstos un izzināt, kā tas ir – būt vecam un dzīvot senioru namā . Radio NABA raidījumā "Neprātīgi prātīgie", kas vēstī par un ar brīvprātīgajiem dažādās jomās, viesojās trīs projekta dalībnieces: Elīza Laķe, kura ikdienā strādā sabiedrības integrācijas jomā; Dace Kvalberga, uzņēmēja informācijas tehnoloģiju nozarē; Una Smilgaine, kura strādā zinātnes jomā, kā arī projekta vadītāja Laura Zemvalde. Viņas atklāja savu pieredzi, veidojot draudzības ar senioriem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
